Ventspils pilsētas dome aicina atsaukt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu
Saskaņā ar likumprojektu, administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā apvienojot esošo Ventspils pilsētas pašvaldību un Ventspils novada pašvaldību, ar 2021.gadu tiktu izveidots jauns Ventspils novads.
"Pēc pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sniegtās informācijas un formāli notikušajām konsultācijām ar abu pašvaldību deputātiem Ventspils pilsētas pašvaldība neredz pamatojumu šāda jauna novada izveidei, turklāt nav argumentu, kas pamatotu, ka plānotā ATR būtu saskaņā ar Ventspils pilsētas iedzīvotāju interesēm un tiktu ņemtas vērā iedzīvotāju vajadzības, pašvaldības pašlaik nodrošinātie pakalpojumu standarti un ar unikālo ventspilnieka identitāti saistītās vērtības," teikts domes lēmumā.
Šā gada 21.martā Saeima pieņēma paziņojumu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu", kurā nolēmusi turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
No lēmuma izrietēja vairāki uzdevumi Ministru kabinetam, proti, sagatavot konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, veikt konsultācijas ar pašvaldībām, kā arī izstrādāt un līdz šā gada 1.decembrim iesniegt Saeimai jaunu administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu.
Ventspils pilsētas dome savā 13.septembra lēmumā "Par būtiskiem pārkāpumiem VARAM piedāvātās administratīvi teritoriālās reformas virzībā un jauna Ventspils novada izveidē" un tam pievienotajā juridiskajā izvērtējumā saskata vairākus pārkāpumus VARAM organizēto konsultāciju gaitā, t.sk. VARAM pēc būtības neesot sniegusi atbildes uz pašvaldības uzdotajiem jautājumiem par reformas ieguvumiem un iespējamajiem riskiem, klātienes tikšanās šā gada 23.jūlijā ar Ventspils pilsētas pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības deputātiem neesot tikusi protokolēta un juridiski reglamentēta, visiem deputātiem neesot bijusi brīva iespēja izteikties u.c.
Pēc konsultācijām tika izstrādāts Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" projekts, kā komentēšanai pašvaldībām tika dotas tikai septiņas dienas un kurā arī nav sniegtas atbildes uz pašvaldības jautājumiem vai ņemti vērā iebildumi, ministriju turpina kritizēt Ventspils dome.
"Iepriekš minētais liedz domāt, ka konsultācijas notikušas pienācīgi, un konceptuālais ziņojums, uz kā pamata tiek piedāvāts pieņemt jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, nav uzskatāms par kvalitatīvi sagatavotu. Līdz ar to esošā likumprojekta izstrāde Ventspils pilsētas domes ieskatā būtu apturama, turpmākajā darbā respektējot Eiropas Vietējo pašvaldību hartu un ventspilnieku intereses," teikts pašvaldības paziņojumā.
Jau ziņots, ka arī Jelgavas, Daugavpils, Ventspils un Rēzeknes novadu pašvaldība aicināja Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un Saeimu apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā VARAM izstrādātajā piedāvājumā.
Savā vēstulē, kuru apstiprinājuši arī katras domes deputāti, vietvaras pauž, ka teritoriālās reformas īstenošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa instrumentiem, tai nepieciešams pārdomāti un stratēģiski ietvert gan līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējumu, gan kompleksu un detalizētu aprēķinu un gaidāmo ieguvumu prognozes. Turklāt teritoriālā reforma skar ne tikai administratīvu vienību robežu maiņu vai administratīvā aparāta sloga samazināšanos, taču domju vadība uzskata, ka pašlaik izstrādātā teritoriālās reformas modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm, tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā "pēc reformas".
"Tagad gribas uzdot būtisku jautājumu valsts varas pārstāvjiem - kāpēc ir jāizjauc sistēma tajās pašvaldībās, kuras labi strādā, kāpēc tas jādara laikā, kad valstī ir simtiem nesakārtotu lietu? Vai tās ir atsevišķu Rīgā dzīvojošu cilvēku ambīcijas, tādu cilvēku, kuri nesaprot, kas notiek lauku novados, kā tie tiek uzturēti, kādas investīcijas ir piesaistītas un cik veiksmīgi projekti ir īstenoti?" reformu komentēja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS).
Viņš uzskata, ka desmit gados kopš iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils novadi sevi ir pierādījuši kā novadus, kas nodrošina vienmērīgu teritorijas attīstību, pilda pašvaldībai uzticētās funkcijas un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība nav paudusi atbalstu valsts sekretātu sanāksmē izsludinātajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektam un uzskata, ka valstī būtu jāizveido otrā līmeņa pašvaldības.
Uz sarakstu
