Valmieras 2.vidusskola aicina sagaidīt pavasari
"Masļeņicas" svētku programmā - tradicionālas krievu tautas dejas un dziesmas, jautras spēles un atrakcijas, gardu, pašceptu pankūku tirdziņš, salmu lelles dedzināšana un vizināšanās zirgu pajūgā. Ikviens varēs piedalīties rotaļās un dziedāt dziesmas, pagaršot pankūkas, kas ir viens no būtiskākajiem "Masļeņicas" atribūtiem, kā arī iepazīt svētku tradicionālo norisi senajos laikos. "Masļeņica" ir caur gadsimtiem līdz pat mūsdienām saglabāti, ar daudzveidīgām paražām un tradīcijām bagāti slāvu svētki. Šos svētkus svin nedēļas garumā, kur katrai dienai tiek piedēvēts savs nosaukums un tradīcijas.
Pirmā diena - "Sagaidīšana". Šajā dienā tiek ceptas pankūkas un gatavota "Masļeņicas" lelle, ko pēc tam sadedzina. Tāpat tiek veidoti sniega kalni, lai vizinātos ar ragaviņām, un kārtas šūpoles, lai šūpotos. Pēc senām tradīcijām, pati pirmā, izceptā pankūka obligāti bija jāatdod nabadzīgam cilvēkam.
Otrā ir "Saspēles diena", kurā visi dejo un piedalās rotaļās.
Trešā diena - "Kārumniece" - znoti gatavo pankūkas, ar kurām iet ciemos pie sievasmātēm. Arī sievasmātes gatavo pankūkas, ar kurām cienā savus znotus.
"Plašā ceturtdiena" - šajā dienā visiem darbiem ir jābūt padarītiem, lai atlikušajās nedēļas dienās var svinēt svētkus. Ceturtdienā sagatavoto "Masļeņicas" lelli vizināja pa ciemu ar dziesmām, dejām un pie māju durvīm lūdza cienastus svētku vakaram.
Piektdiena ir "Sievasmātes vakarēšana". Šajā dienā ar atbildes apmeklējumu sievasmāte ar saviem radiniekiem un draugiem iet ciemos pie znota. Sestajā dienā ar salmu lelles, kas simbolizē ziemu, dedzināšanu aizvada ziemu līdz nākamajam gadam un sagaida pavasari.
Pēdējā "Masļenicas dienā" - "Piedošanas Svētdienā" - ir pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild "Dievs piedos!"
Uz pasākumu aicināts ikviens interesents.
Uz sarakstu