Valmierā notikusi otrā velosipēdistu skaitīšana

Tās mērķi bija iegūt pārskatu, salīdzinot ar 2015.gadā veikto pirmo Valmieras velosipēdistu skaitīšanu, noteikt intensīvākos velosatiksmes virzienus, novērot velobraucēju pārvietošanās paradumus, kā arī gūt ieskatu, vai gaisa temperatūras atšķirības būtiski ietekmē velobraucēju izvēli. 

9.maijā laiks Valmierā bija saulains, bez mākoņiem, taču gaisa temperatūra bija no +1̊C skaitīšanas sākumā līdz +2̊C uzskaites noslēgumā. 23.maijs laikapstākļu ziņā bija līdzīgs 2015.gada 12.maijā piedzīvotajam – mākoņains, spīdēja saule, gaisa temperatūra bija +10̊C skaitīšanas sākumā un +13̊C, to noslēdzot. 2015.gadā temperatūra bija +8̊C–+11̊C robežās. Gan 2015., gan 2017.gada velosipēdu skaitīšanas tika organizētas otrdienu rītos, tādējādi atspoguļojot ikdienas velobraucēju paradumus. 

Katrā punktā tika skaitīti velobraucēji – sievietes, vīrieši, jaunieši. Fiksēti braukšanas virzieni un novēroti braukšanas paradumi – vai pārvietošanās notiek pa ietvi, brauktuvi vai gājēju-velosipēdu ceļu, kur tas iespējams. 

Velobraucēju paradumi

2017.gada maijā kopā tika saskaitīti 926 velobraucēji, no kuriem lielākā daļa izmanto gājēju velosipēdu ceļus vai ietves. Brauktuvi velosipēdisti izvēlas vietās, kur ir velobraukšanai nepiemērotas ietves, kā arī ielās, kur ir tikai brauktuves. Velosipēdistu ķiveres pārsvarā lieto pirmsskolas vecuma bērni, kas ar velosipēdiem pārvietojas paši vai tiek vesti bērnu sēdeklīšos. Ikdienā biežāk ar velosipēdu izvēlas braukt vīrieši – 61%. Līdzīgi bija arī 2015.gadā, kad vīrieši bija 65% no pieaugušajiem velobraucējiem. Taču, salīdzinot ar 2015.gadu, ievērojami ir pieaudzis jauniešu kā velobraucēju grupas īpatsvars. 2015.gadā jaunieši sastādīja 32% no kopējā velobraucēju skaita, savukārt šogad – 47%. Tāpat kā 2015.gadā, arī šogad visvairāk velobraucēju – gan jaunieši, gan pieaugušie – tika fiksēti laikā no plkst.7.50 līdz 8.10. Tomēr attālāk no pilsētas centra fiksētajam velobraucēju skaitam nav tik izteikts pieaugums īsi pirms un pēc plkst.8.00. 

Velobraucēji uz tiltiem

Arī šajā velosipēdistu skaitīšanā nozīmīgākie punkti bija trīs tilti: centrālais tilts pār Gauju, Vanšu tilts un šaursliežu dzelzceļa tilts. Pusotrā stundā abos virzienos tos šogad šķērsoja 232 velobraucēji, kas ir par 10 vairāk nekā pirms diviem gadiem.  Visbiežāk šķērsots centrālais tilts – šogad fiksēti 111 velobraucēji. Otrs populārākais ir Dzelzceļa tilts – to šķērsoja 86 braucēji, bet Vanšu tiltu izmantoja 35 velosipēdisti. Uz Vanšu tilta abās šī gada maija skaitīšanas reizēs netika fiksēts velobraucēju skaita pieaugums kādā noteiktā laikā, kā arī abos virzienos tika fiksēts līdzīgs skaits – 17 un 16 velosipēdisti. Arī centrālo tiltu abos virzienos šķērso salīdzinoši līdzīgs velobraucēju skaits – 23.maijā virzienā uz centru tiltu šķērsoja 48 velobraucēji, virzienā uz Pārgauju – 41. Taču uz šī tilta abās šī gada skaitīšanas reizēs visvairāk velobraucēju tika fiksēti laikā no plkst.7.50 līdz 8.10. Arī Dzelzceļa tiltu 23.maijā abos virzienos šķērsoja salīdzinoši līdzīgs velosipēdistu skaits – 44 un 42. Taču virzienā uz centru visvairāk velobraucēju tika fiksēti laikā no plkst.7.30 līdz 7.50, savukārt virzienā uz Pārgauju – laikā no plkst.7.50 līdz 8.10. 

Gaisa temperatūras ietekme

Velobraucēju skaitīšana uz Valmieras tiltiem parāda, ka laikapstākļiem ir nozīme pārvietošanās līdzekļa izvēlē. Salīdzinoši vēsākos laikapstākļos 9.maijā trīs Valmieras tiltus pār Gauju šķērsoja 151 velobraucējs, kamēr par 10 grādiem siltākos laikapstākļos – 232. 
Intensīvākie velosatiksmes virzieni.

Salīdzinot rotācijas apļus, visintensīvākā velobraucēju satiksme arī šogad tika fiksēta centra un Cēsu ielas rotācijas aplī pie Valmieras autoostas – 81 un 68 velobraucēji 9.maijā. Trešais intensīvākais rotācijas aplis ir Matīšu šosejas – Rīgas ielas aplis iepretim Vienības laukumam – 72 velobraucēji 9.maijā. Savukārt Limbažu, Beātes, Rubenes, Matīšu un Mālu ielu rotācijas aplī līdzīgi rezultāti kā Tērbatas, Dīvaliņa, Brīvības un Liepu ielu rotācijas aplī – 57 un 50 velobraucēji 23.maijā.

23.maijā Tērbatas un Valkas ielas krustojumā tika fiksēti 64 velobraucēji. Tērbatas ielu virzienā uz Valmiermuižu braucienam vairāk izvēlējās jaunieši, nevis pieaugušie. Savukārt 9.maijā visvairāk velobraucēju tika fiksēts Brenguļu un Stacijas ielu krustojumā, kā arī Georga Apiņa un Beātes ielu krustojumā – 57 un 44. Rūpniecības un Kauguru ielu krustojumā tika fiksēti 30, bet Ausekļa un Rīgas ielu krustojumā – 18 velobraucēji. Vismazāk velobraucēju – 2 – tika fiksēti Brenguļu un Paula Valdena ielu krustojumā. Šobrīd notiek Paula Valdena ielas pārbūve, paredzot arī jaunu gājēju-velosipēdistu ceļu, taču šobrīd būvdarbu dēļ velosatiksme uz šīs ielas ir apgrūtināta. 
Velobraucēju skaitīšanas rezultāti tiks izmantoti, plānojot un attīstot veloinfrastruktūru Valmierā. Skaitīšanu organizēja Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Tūrisma novirziena studentiem, kā arī Valmieras Vakara maiņu vidusskolas projekta "Proti un Dari" dalībniekiem.

Uz sarakstu