Vairākām ministrijām uzdod sakārtot regulējumu, lai nepieļautu Zolitūdes traģēdijas atkārtošanos

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzsvēra, ka jādara ir viss, lai neatkārtotos tāda traģēdija, kāda 2013.gadā notika Zolitūdē.

Valdība uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secināto par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības. EM arī analizēja Saeimas komisijas galaziņojumā konstatētās Latvijas valsts darbības, kuras veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

Valdība atbalstīja EM informatīvajā ziņojumā ietvertos ministrijām deleģētos darbus ar konkrētiem izpildes termiņiem.

EM līdz 2017.gada 1.janvārim būs jāizstrādā būvniecības nozares politikas plānošanas dokuments, izvērtējot problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tostarp uzraugošo institūciju, atbildību visā būvniecības procesā, jāprecizē būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildība, kā arī jāpārskata būvspeciālistu kompetences.

Tāpat EM līdz 2017.gada 1.martam jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāierosina grozījumi tiesību aktos, nosakot pienākumu būvspeciālistam, kurš ir veicis būves tehnisko apsekošanu, informēt būvvaldi vai Būvniecības valsts kontroles biroju gadījumos, kad ēkas ekspluatācijas gaitā sagatavotajā būves tehniskās apsekošanas atzinumā ir norādīts uz nepietiekamu ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti un ēkas īpašnieks neveic pasākumus to novēršanai.

Iekšlietu ministrijai (IeM) līdz 2016.gada 30.septembrim uzdots izvērtēt un nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus normatīvajos aktos jautājumos, kas attiecināmi uz personu ar invaliditāti evakuēšanu ārkārtas gadījumos. Tāpat IeM līdz 2016.gada 30.septembrim jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ēku būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju, papildu nepieciešamo personālu esošo struktūrvienību nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, kā arī speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādi un papildus nepieciešamo finansējumu 2018.gadam un turpmākajiem gadiem.

Tāpat IeM uzdots līdz 2017.gada 1.martam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus tiesību aktos apsardzes darbības jomā jautājumos, kas attiecināmi uz kopējām prasībām apsardzes veidiem apsardzes komersantam un iekšējas drošības dienestam, kā arī specifiskajām prasībām abu apsardzes veidu īstenotājiem.

IeM arī būs jāizveido darba grupa, iekļaujot tajā Valsts policijas, VUGD, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, apsardzes darbības nozares asociācijas un arodbiedrību pārstāvjus, un līdz 2016.gada 1.decembrim jāizstrādā profesionālās pilnveides programmas "Apsardzes darbs" paraugprogramma un topošajam profesiju standarta saturam atbilstošus kvalifikācijas pārbaudījuma jautājumus.

Veselības ministrijai (VM), IeM un Aizsardzības ministrijai līdz 2016.gada 1.septembrim uzdots izvērtēt situāciju un vienoties par nepieciešamajiem risinājumiem, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem bīstamajā zonā katastrofas vietā.

VM arī uzdots līdz 2016.gada 31.decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikumos, paredzot iespēju nodrošināt valsts finansētu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu ārkārtas situācijās cietušajiem un seku likvidēšanā iesaistītajiem.

Labklājības ministrijai (LM) līdz 2016.gada 1.oktobrim uzdots nodrošināt informatīvi izglītojošu materiālu darbinieku rīcībai ārkārtējās situācijās izstrādi, lai veicinātu darbinieku informētību par pareizu un drošu rīcību.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uzdots līdz 2016.gada 1.septembrim izstrādāt vienotu psiholoģiskās palīdzības sniegšanas organizēšanas kārtību psiholoģiskās un psihoemocionālās palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijās un papildināt Valsts katastrofu medicīnas plānu.

Savukārt Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru, IeM un Veselības ministriju uzdots līdz 2016.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā sniegtu izvērtējumu par personas datu publiskošanu katastrofu situācijās.

LM uzdots līdz 2016.gada 31.decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot pašvaldību sociālās palīdzības saņemšanas iespēju krīzes situācijās un ietverot likumā "krīzes situācijas" definīciju.

Tāpat LM uzdots līdz 2016.gada 31.decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot iespēju nodrošināt valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un tehniskos palīglīdzekļus saņemšanu ārkārtas situācijās cietušajiem un seku likvidētājiem atbilstoši valsts līmenī identificētam ārkārtas situācijas jēdzienam un intervences vai koordinētas rīcības mehānismam.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam uzdots pastāvīgi veikt korupcijas novēršanas aktivitātes būvniecības jomā, tostarp nodrošināt seminārus, lai apmācītu būvniecības nozarē strādājošās valsts amatpersonas un citus jomas nodarbinātos.

Ministrijām un pārējām atbildīgajām institūcijām minētie uzdevumi konkrētajos termiņos būs jāpilda tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Kā ziņots, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija 2015.gada 27.oktobrī apstiprināja vairāk nekā 80 lappušu garo galaziņojumu, kura kopsavilkumā cita starpā norādīts, ka komisija, izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, secina, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas.

Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Uz sarakstu