Talsu domes priekšsēdētājs: Patvēruma meklētājiem jābūt sagatavotiem un spējīgiem komunicēt
Pašvaldības, kurām varētu būt jāuzņem bēgļi, no valsts pirmkārt sagaida, lai patvēruma meklētājs būtu apmeklējis valsts valodas kursus un varētu komunicēt, intervijā aģentūrai LETA atzina Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus ("Talsu novada attīstībai").
Vaicāts, ko bēgļu jautājumā sagaida no valsts, Lācarus norādīja: "Pirmkārt, lai patvēruma meklētājs būtu tā sagatavots, ka mēs ar viņu varētu vismaz saprasties. Valodas kursi ir vajadzīgi, tiem ir jāsākas uzreiz, tikko viņš te ir ieradies, lai cilvēks vismaz varētu komunicēt kaut kādā veidā."
Talsu domes priekšsēdētājs intervijā atzina, ka arī Talsu novada pašvaldība ir domājusi par savu gatavību situācijā, ja tai būs jāuzņem bēgļi: "Protams, cilvēkam ir jāpalīdz, ja viņš patiešām ir bēglis. Īpašs jautājums ir par bērniem, kam jāiet skolā. Es domāju, ka ar to nebūs problēmu - skolās ir pietiekami vietas, mēs varam viņus pieņemt."
"Problēma mums var būt cita - ja [bēglim] kāds ir devis pajumti, tad viņam tomēr saimnieka prasības arī ir jāievēro. Es negribētu, lai sāktos jezga tāpēc, ka viens ne tādu cepuri nēsā vai šalle ne tā aptīta. Svarīgi, lai vieni cilvēki cienītu otrus un nepazemotu tāpēc, ka viņi ir bēgļi vai trūcīgi, un lai otri cienītu tos, kuri viņus ir pieņēmuši. Tā patiesībā varētu būt diezgan liela problēma. Ir pietiekami daudz dažādu kultūras un reliģisku jautājumu. Ja kāds zemnieks stāsta, ka viņš ir gatavs pieņemt šos cilvēkus kā strādniekus, jo mēs zinām, ka daudziem zemniekiem ir problēmas ar labiem strādniekiem, tad ir jautājums, vai, piemēram, viņš ir gatavs atteikties no kādiem mājlopiem savā sētā. Arī par to ir jādomā. Ir dažādas lietas, kas nav tādas, kā izskatās, un, labu gribot, var iekulties nepatikšanās no vienas puses un no otras puses, un nelaimīgi būs gan vieni, gan otri," atzina Lācarus.
"Runājot par nodarbināšanu, šādi piedāvājumi no zemnieku puses patiešām ir izskanējuši. Taču mums ir 8,2% bezdarbs. Tas ir cilvēkiem ar izglītību - visiem ir vismaz pamatizglītība, ja ne vidusskolas, un varbūt kādam arī augstākā. Kā mēs nodrošināsim ar darbu cilvēkus, kuri pat valodu nemāk? Par viņu izglītību mēs nezinām: iespējams ir, iespējams nav. Valsts pasaka, ka mums ir jānodrošina [bēgļu uzņemšana], bet valsts tajā pašā laikā nevar nodrošināt ar darbu tos 8,2%," norādīja Lācarus.
"Mēs, protams, varam domāt un skatīties. Daudz jau ir atkarīgs arī no konkrētā cilvēka kvalifikācijas, spējām, visa pārējā. Varbūt viņš sākumā strādā ar slotu, kur valodu īpaši nevajag, bet pēc tam iemācīsies valodu un, ja viņam ir kāda izglītība, ko var izmantot... Varbūt beigās izrādīsies, ka viņš ir arābu valodas skolotājs, tulkotājs un nezin kas, un mēs varbūt vēl iegūsim kulturālā ziņā nezin ko, mums varbūt būs pašiem savs valodas speciālists - fantastiski! Varbūt, bet tas ir tikai pieļāvuma formā. Mēs jau nezinām. Kad būs, tad skatīsimies, vērtēsim," rezumēja Talsu novada domes priekšsēdētājs.
Uz sarakstu
