Straujuma apšauba Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba lietderību

Valdības vadītāja atzina, ka no parlamentārās izmeklēšanas komisijas līdz šim neko jaunu neesot uzzinājusi. Viņa piebilda, ka apzinās, - šāds apgalvojums varētu būt nepopulārs.

Komisija savā galaziņojumā, kura projekts vakar tika publicēts internetā, kā par traģēdiju politiski un morāli atbildīgas lēmusi minēt 16 personas - pārsvarā bijušās valdības amatpersonas un ierēdņus, tomēr komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) LTV atzina, ka, balsojot par galaziņojumu, tajā norādīto atbildīgo personu skaits varētu tikt samazināts līdz septiņām.

Pēc Straujumas teiktā, galaziņojuma projektā pieminētie ir "visi, kas tā vai citādi saistīti ar Būvniecības likumu". "Nu diezin vai komisijai vajadzēja gadu strādāt, lai šīs amatpersonas nosauktu," apšaubīja valdības vadītāja. Viņas skatījumā komisija vairāk ir pievērusies politiskiem motīviem, jo tā jebkurā gadījumā nevar dublēt izmeklēšanas darbu, kuru sekmīgi veic prokuratūra un policija.

"Man vēl nav pieejams šis ziņojums, bet izmeklēšana [tiesībsargājošajās iestādēs] notika neatkarīgi no komisijas, un izmeklētājiem nemaz nav tiesību visus savus dokumentus līdz pēdējam darīt zināmus komisijai, īpaši atklātās sēdēs," sacīja Straujuma.

Valdības vadītāja gan nenoliedza, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana varbūt sniedza kādu morālu gandarījumu cietušajiem, kuri redzēja, ka viņu problēmas netiek aizmirstas.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma kopsavilkumā, apkopojot iepriekš pieņemtos lēmumus par konkrētu vārdu ierakstīšanu ziņojumā, kā atbildīgās minētas 16 personas.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien publicējusi galaziņojuma projekta jaunāko galīgo redakciju, kurā atspoguļotas pēdējās četrās komisijas sēdēs pieņemtās izmaiņas. Par galaziņojuma apstiprināšanu vēl būs jālemj komisijai, un tās deputātiem ir tiesības nepieciešamības gadījumā vienoties par izmaiņām dokumenta pašreizējā redakcijā.

Komisijas vērtējumā atbildīgas par situāciju, ka valstī vairāk nekā piecus gadus, no 2009. līdz 2014.gadam, faktiski vairs netika īstenota valsts kontrole pār būvniecības procesu, ir gan tās amatpersonas, kuras pieņēma lēmumu likvidēt Valsts būvinspekciju, gan tās, kuras pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma neatjaunoja valsts kontroli pār būvniecības procesu.

Ziņojuma kopsavilkumā kā atbildīgie šajā kontekstā minēti bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V), Daniels Pavļuts, finanšu ministri Einārs Repše ("Latvijas attīstībai"), Andris Vilks (V), bijušie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāji Guntis Bērziņš (V), Jānis Reirs (V), un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāji Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij"), Vents Armands Krauklis, Andris Bērziņš, Vjačeslavs Dombrovskis un Jānis Ozoliņš un bijušie ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce ("Latvijas attīstībai").

Tāpat norādīts, ka par komisijas konstatētajiem trūkumiem Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotajā būvniecības uzraudzības sistēmā un Zolitūdes traģēdiju morāli un politiski atbildīgi ir Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Ziņojumā par traģēdiju kā politiski un morāli atbildīgie minēti arī Dombrovskis, Kampars, Pavļuts, Matīss un Pūce.

Kopsavilkumā norādīts, ka komisija, izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošās nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, cita starpā secināja, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas. Likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Uz sarakstu