Smiltenes tehnikuma audzēknis apgūst praksi Maltā

Trīs mēnešu laikā viņš prestižajā daktera Trevora veterinārajā klīnikā iemācījies strādāt ar jaunāko diagnostikas aparatūru, palīdzējis nezaudēt redzi boa čūskai un guvis pamatiemaņas saskarsmē ar lauvu un pumu mazuļiem.

Normunds ir liels dzīvnieku draugs jau no bērnības. Vēlme viņiem grūtā palīdzēt arī rosinājusi pēc pamatskolas doties uz Smiltenes tehnikumu un apgūt veterinārārsta asistenta profesiju. Puiša vecākiem Ķekavas novadā pieder neliela zemnieku saimniecība, kuru jaunietis vēlas kādreiz paplašināt.

Īpaši mīļi Normundam ir lielie mājdzīvnieki. Par vismiermīlīgākajiem ragainajiem lopiņiem pasaulē puisis uzskata govis. Šobrīd viņa mājās visu uzmanības centrā ir gadu vecā bīglu šķirnes sunīte Roza, kuras galvenās intereses – kārtīgi izgulēties un tad dauzīties, kamēr vairs nav spēka darīt ko citu, kā vien atkal likties uz auss.

Normundam ļoti patīk ceļot, iepazīties ar dažādu tautu sadzīves tradīcijām un komunicēt ar jauniešiem no citām valstīm. Maltā, dzīvojot vienā mājā ar viesstudentiem no Vācijas, Itālijas, Rumānijas, Kipras un Ungārijas, visi ātri vien iepazinušies, lielāko daļu brīvā laika pavadījuši kopā un, šķiroties vienojušies, ka, ciemojoties viens otra dzimtajā zemē, nakstmājas viesnīcā nemeklēs...

Daktera Trevora veterinārajā klīnikā Maltā ik dienas uzņemti vairāk nekā 50 pacienti. "Mājdzīvniekus tur uztver kā ģimenes locekļus, tāpēc bez ievērības netiek atstāta arī neviena ikdienišķa veselības problēma, kurai latvieši bieži nepievērstu uzmanību. Rūpējoties par noklīdušajiem dzīvniekiem, izveidotas nevalstiskas organizācijas, kuru biedri sedz bez mājām un aprūpes palikušo "mazo brāļu" ārstēšanas un arī uzturēšanas izdevumus."

Viena no šādām organizācijām uz daktera Trevora klīniku atgādājusi eksotiskāko pacientu Normunda mūžā – boa čūsku, kuras dzīvi aptumšojis abscess virs acs. "Inficētos audus veiksmīgi izņēmām, bet, strādājot gan sirds sitās divreiz ātrāk un ik pa laikam prātā iešāvās domas - kas notiks, ja čūska pamodīsies ātrāk nekā paredzēts," atzīst nākamais veterinārārsta asistents.

Leģendārs viesis daktera Trevora klīnikā bijis kāds kungs – trīsdesmit septiņu kaķu saimnieks, tautā iesaukts par Kaķu vīru. Atvedis pie ārsta vienu vai divus minčus, viņš parasti vizītes beigās izvilcis no kabatas garu sarakstu ar jautājumiem par pārējo kaķu kaitēm. Pierakstot, dakteri Kaķu vīram parasti bez brīdinājuma savos laika plānotājos uzreiz rezervējuši ilgāku laiku.

Kaķi Maltā ir īpaši mīlēti mājdzīvnieki. Tāpat kā Aļaskas malamutu šķirnes suņi, kurus gan - laikam jau sarežģītā rakstura dēļ salenieki pēdējā laikā vairs nesteidzas iegādāties ar tik lielu aizrautību kā pirms pieciem desmit gadiem.

Praktizējoties Maltā, Normunds iemācījies strādāt ar rentgena aparatūru, bieži nācies veikt arī dažādus laboratoriskos izmeklējumus un apkarot populārākos mājdzīvnieku parazītus.

Jaunietis priecājas par labo sadarbību, kas izveidojusies ar vietējiem veterinārārstiem un viņu asistentiem. "Darbā kolēģi nebaidās dalīties pieredzē, vecākie uz jaunākajiem neskatās šķībi, kā uz konkurentiem. Redzot, ka sev uzticētos pienākumus centies paveikt pēc labākās sirdsapziņas, ātri vien pieņem kā savējo. Arī mani prakses beigās aicināja palikt turpat darbā, taču tā tomēr ir pavisam cita kultūra un klimats. Kaut kā nespēju iedomāties sevi ilgstoši dzīvojam citā valstī, tālu projām no savējiem. Arī mitrais klimats nav man."

Taču cilvēki gan tur ir ļoti labsirdīgi, miermīlīgi un draudzīgi. Strādājot – īsti darba rūķi, bet, kad ballējas – tad arī – no sirds...Var tikai apbrīnot viņu dzīvesprieku.

Brīvajā laikā arī mazliet paceļojām. Apmeklējām Maltas kādreizējo galvaspilsētu Mdinu, kas atrodas visaugstākajā vietā uz salas un neparasta ar savu daudzveidīgo arhitektūru.

Taču visinteresantākā bija ciemošanās pie kāda eksotisko dzīvnieku audzētāja, kurš nesen bija iegādājies pumu mazuli, kas savās izdarībās ne ar ko neatšķīrās no paliela kaķēna vai kucēna. Sajutis, ka ir mums iepaticies, krita zemē, gaidīja, kad bužināsim viņam kažoku. Viskolorītākais iemītnieks minētā vīra īpašumā bija trīs mēnešus vecais lauvu puika Tarzāns. Pumēnam drošības nolūkos bija izņemti nagi, bet lauvēns, redzot, ka pievēršam viņam uzmanību, aiz prieka, augošajiem nadziņiem skrapstot, skrēja un lēkāja te augšā, te lejā tā, ka viņa cilvēciskais dubultnieks no lielā kino nobāl.

Redzētais un piedzīvotais, protams, ir neatsverama pieredze. Liels paldies Smiltenes tehnikumam un "Erasmus+" projektu atbalstam!"

Jau pavisam drīz Normunds dosies uz prakses vietu tepat Latvijā – Ilmāra Zemnieka veterināro ambulanci Ķegumā. Apguvis veterinārārsta asistenta profesiju, jaunietis iecerējis doties uz augstskolu, lai kļūtu par veterinārārstu.

Normunds ne mirkli nenožēlo to, ka pēc pamatskolas nav aizgājis uz vidusskolu, jo, viņaprāt, mūsdienu skarbajos sociālekonomiskajos apstākļos – jo ātrāk kļūsti pastāvīgs un gatavs ieiet darba tirgū, jo labāk. Iespējams, iegūt augstāko izglītību jaunietis dosies uz Kopenhāgenu, jo dzirdējis, ka tur studentiem daudz lielāks valsts atbalsts nekā Latvijā.

Uz sarakstu