Saeima atbalsta termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu par divu nekustamo īpašumu iegādi reģionos 250 000 eiro vērtībā

Šis priekšlikums paredz, ka vienam no nekustamajiem īpašumiem jābūt vismaz 125 000 eiro vērtībā, turklāt noteikto nominālo summu - 250 000 eiro - ir jāsamaksā vienai personai, kas arī iegūst šo uzturēšanās atļauju.

Likumā pašlaik ir noteikts, ka piecu gadu termiņa uzturēšanās atļaujas iegūšanai jebkur Latvijā ir nepieciešams iegādāties īpašumu 250 000 eiro vērtībā. Savukārt atbalstītais valdības piedāvājums paredz ļaut ārpus Rīgas, Jūrmalas, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Carnikavas vai Saulkrastu novada iegādāties divus funkcionāli saistītus apbūvētus nekustamos īpašumus, un katra īpašuma tirgus vērtībai būs jābūt vismaz 125 000 eiro jeb ar kopējo vērtību 250 000 eiro. Minētajās pašvaldībās joprojām būs jāiegādājas viens nekustamais īpašums 250 000 eiro vērtībā.

Iepriekš atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa skaidroja, ka ārpus Rīgas nekustamais īpašums par šādu summu nav pieejams vietējiem iedzīvotājiem un pašreiz pašvaldībās tiek novērotas problēmas ar jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību. Tomēr esot jāsaprot, ka jaunajās mājās netiek būvēti tikai ekskluzīvie dzīvokļi, kas nozīmē, ka šajos jaunajos projektos būs pieejami dzīvokļi arī vietējam iedzīvotājam.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) komisijas kolēģu uzmanību iepriekš vērsa, ka šī norma tomēr var ietekmēt vietējo nekustamo īpašumu tirgu un atkal var tikt mākslīgi palielinātas cenas, cerot uz uzturēšanās atļauju tīkotājiem. "Mēs esam redzējuši, ka īpašumu vērtība tiek mākslīgi piemērota uzturēšanās atļauju pieprasītājiem," teica Dombrava.

Tajā pašā laikā Saeima šodien noraidīja Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegtos priekšlikumus par iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa palielināšanu vai samazināšanu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.

Tāpat šodien tika atbalstīta norma, kas paredz, ka, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, uzņēmuma kapitālsabiedrībā ir jāiegulda 50 000 eiro, ja uzņēmumā ir nodarbināti līdz 50 darbiniekiem un ja tiek samaksāta nodeva valsts budžetā - 10 000 eiro. Savukārt, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, pamatkapitālā jāiegulda vismaz 100 000 eiro, kur uzņēmuma gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Par šo normu gan tiks precizēta atruna, norādot, ka katram investoram ir jāiegulda konkrētā norma, nevis, piemēram, visiem 50 000 eiro kopā. Tāpat noteikts, ka uzturēšanās atļauju var piešķirt ne vairāk kā 10 ārzemniekiem.

Atbalstīts arī Ministru kabineta (MK) priekšlikumā sākotnēji paredzētā doma par pašvaldību budžetos iemaksājamām nodokļu summām. Šīs summas ir 40 000 vai 100 000 eiro atkarībā no tā, uz kādiem nosacījumiem ir iegūta uzturēšanās atļauja - ieguldot uzņēmuma pamatkapitālā vai iegādājoties nekustamo īpašumu.

Kā ziņots, ar priekšlikumu par divu īpašumu iegādes atļaušanu MK daļēji atbalstījusi Latvijas Darba devēju konfederācijas izteikto ideju par atļauju ārzemniekiem iegādāties divus nekustamos īpašumus. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka valdības rosinātā diferenciācija dotu iespēju aktivizēties privātmāju un jauno projektu (dzīvokļu) nekustamo īpašumu tirgum ārpus Rīgas un Pierīgas, vienlaikus nepaaugstinot mājokļu cenas galvaspilsētā un tās apkārtnē. Tādējādi netiks apdraudētas vietējo pircēju iespējas iegādāties mājokļus privātmāju, jauno dzīvokļu un Rīgas centra dzīvokļu segmentā.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK divi pārstāvji valdībā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) - MK vēstulei pievienojuši atsevišķās domas, kurās norāda, ka neatbalsta rosinātās izmaiņas. Šāds priekšlikums varētu būtiski ietekmēt mājokļu cenu pieaugumu un to pieejamību vietējiem pircējiem, uzskata politiķi.

Grozījumi Imigrācijas likumā Saeimai vēl būs jāskata trešajā, galīgajā, lasījumā.

Uz sarakstu