Rimšēvičs: 2017.gadam jāpieņem budžets, kas radītu stabilu pamatu tautsaimniecības attīstībai

Darbā pie 2017.gada budžeta būtu jāievēro vairāki pamata principi: stabilitāte, bezdeficīta budžets, nulles budžets.

Rimšēvičs uzsvēra, ka Latvijas uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistei un kreditēšanas atsākšanai būtiska ir stabilitāte. Atbalstāms ir priekšlikums par nodokļu sistēmas auditu, vienlaikus skaidri pasakot, ka pēc nodokļu sistēmas sakārtošanas tā netiks raustīta vismaz vienu parlamenta vēlēšanu ciklu. Tā tiktu iedibināta prakse par stabilu un pārredzamu nodokļu sistēmu, kas netiek mainīta katru gadu, bet gan uzturēta stabila vismaz trīs četru gadu periodā.

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka satraukumu raisa tieksme veidot budžetus ar deficītu. Pēdējo 20 gadu laikā tikai vienā gadā bijis valsts budžets ar pārpalikumu. Dzīvojot ar budžeta deficītu, veidojas apburtais loks - aug valsts parāds, kura apkalpošanai nepieciešami lielāki līdzekļi, bet, lai šos līdzekļus sameklētu, jāpalielina nodokļi. Nodokļu palielināšana negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, kavē investīcijas un rada nedrošību par nākotni gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, tā negatīvi ietekmējot ekonomisko attīstību un to pašu valsts budžetu, argumentēja centrālās bankas vadītājs.

Rimšēvičs aicināja pildīt solījumu par tā dēvētā nulles budžeta darba grupas izveidi. Jebkura budžeta aktivitāte jāanalizē, izvērtējot pozīciju lietderību, nevis vienkārši palielinot bāzi nākamajiem gadiem. Budžeta bāze būtu jāizvērtē visās ministrijās, arī prioritārajās, kurām 2016.gadā netika ierobežoti izdevumi. Latvijas Bankas prezidenta ieskatā, šajā ziņā nedrīkstētu būs sarkano līniju un tabu.

Latvijas Bankas prezidents aizrādīja, ka pašreizējais disciplīnas trūkums rada sekas nākotnē un 2017.gadā būs jāveido lielāka fiskālā rezerve. Ņemot vērā budžetā iekļautās optimistiskās prognozes, kuras var nākties koriģēt, tostarp zemākas inflācijas dēļ, fiskālās rezerves izveide būs ļoti nozīmīga.

Pašreizējā situācijā vēl svarīgākas kļūst strukturālās reformas izglītības un veselības aizsardzības sistēmās. Rimšēvičs pauda cerību, ka 2016.gadā abās nozarēs tiks veiktas pamatīgas un skaidras reformas, jo gadu no gada izglītības, kā arī veselības aizsardzības sistēma pieprasa papildu līdzekļus, bet netiek revidēts jau piešķirto līdzekļu izlietojums.

Latvijas Bankas prezidents bija kritisks pret politiķu un ekonomistu, kā arī Finanšu ministrijas norādīto, ka Latvijā nodokļu ieņēmumi veido tikai 28% no iekšzemes kopprodukta. Rimšēviča ieskatā, ir satraucoši, ka tiek stāstīts, ka ar šādu nodokļu ieņēmumu īpatsvaru ir par maz un būs jāceļ nodokļi. Nodokļu paaugstināšana apdraud Latvijas uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības sekmīgu attīstību, tuvošanos sekmīgākajām valstīm vai Eiropas Savienības vidējiem tautsaimniecības apjoma rādītājiem.

Rimšēvičs pauda cerību, ka Finanšu ministrija izvērtīs diskusiju, lai varētu redzēt, cik tad Latvijas valdība tērē kopumā un vai "brutāla" nodokļu paaugstināšana ir vienīgais veids, kā uzlabot situāciju valsts budžetā. "Tā tālāk dzīvot nedrīkst," viedokli pauda Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka nākamā gada budžetu Rimšēvičs novērtējis ar "labu, treknu sešinieku" jeb gandrīz labi.

Latvijas Bankas prezidents savu kritisko nostāju pamatoja ar argumentu, ka kopš septembra, kad viņš budžetu vērtēja ar astotnieku, īstenotas vairākas lietas, kas iedragājušas uzņēmējdarbības vidi un uzņēmēju pārliecību par nodokļu sistēmas stabilitāti un ilgtspēju. Apstākļos, kad ārējās ekonomiskās vides riski pieaug, bet Latvijas ekonomika uzrāda pozitīvu izaugsmi, politiķi atteikušies no fiskālā riska rezerves veidošanas, kā arī parādījušās jaunas izdevumu pozīcijas.

Kā ziņots, Saeima 30.novembrī pieņēma nākamā gada valsts budžetu, paredzot, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz aptuveni 7,4 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,69 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2015.gadu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 148 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums gandrīz 215 miljonu eiro apmērā.

Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Maksimālais valsts parāds 2016.gada beigās noteikts 10,1 miljarda eiro apmērā.

Uz sarakstu