Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības iesaistās Deinstitucionalizācijas projekta īstenošanā
Šobrīd Rīgas plānošans reģions koordinē reģiona pašvaldību iesaisti projektā, situācijas izvērtēšanu novados un sadarbības līgumu slēgšanu. Uz doto brīdi projektā jau iesaistījušās 26 reģiona pašvaldības: Alojas, Ādažu, Baldones, Garkalnes, Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Stopiņu, Tukuma, Babītes, Carnikavas, Engures, Ogres un Limbažu pašvaldības.
"Rīgas plānošanas reģionā šobrīd uzskaitē ir 993 personas ar garīga rakstura traucējumiem, 1337 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 722 ārpus ģimenes aprūpē esoši bērni. Īstenojot šo deinstitucionalizācijas projektu pieaugušie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās un varēs sākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiks piedāvāti aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi pašvaldībās", informē Annele Tetere, deinstitucionalizācijas projekta vadītāja Rīgas plānošanas reģionā.
Līdz 2023.gadam pieci plānošanas reģioni Latvijā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu atbalstu īstenos Labklājības ministrijas uzsākto deinstitucionalizācijas procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs. Ar šo nozīmīgo projektu plānots novērst situāciju, ka cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā. Īstenojot personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanu dzīvei sabiedrībā un sniedzot sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tiks nodrošināt nabadzības un sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrācija sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana.
Sniedzot atbalstu un nepieciešamos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, bērnu vecāki sekmīgāk spēs iesaistīties darba tirgū, un mazināsies ģimeņu sociālās atstumtības risks. No projekta īstenošanas ieguvējas būs arī pašvaldības, kas iegūs finansējumu kvalitatīvu, uz šīm mērķauditoriju vajadzībām vērstu pakalpojumu uzsākšanai un uzturēšanai, radīs jaunas darba vietas, varēs uzlabot infrastruktūru, kā arī nodrošinās iespējamos apstākļus iedzīvotāju palikšanai novadā. Projektu Rīgas plānošanas reģionā virza un koordinē Rīgas plānošanas reģions sadarbībā tā teritorijā esošajā pašvaldībām un aprūpes iestādēm. Deinstucionalizācijas ietvaros šogad tiks veikts individuālo vajadzību izvērtējums visiem mērķa grupas bērniem un pieaugušajām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Balstoties uz šiem izvērtējumiem katram tiks izstrādāts individuālā atbalsta plāns, tai skaitā patstāvīgas dzīves veicināšanai.
Tāpat tiks nodrošinātas apmācības speciālistiem un informative un izglītojoši pasākumi. Rīgas plānošanas reģions (RPR) ir viens no valsts izveidotajiem plānošanas reģioniem, kas aptver galvaspilsētu Rīgu un 30 novadus Latvijas centrālajā daļā, tostarp Jūrmalas, Tukuma, Ogres, Salacgrīvas, Limbažu, Siguldas novadus. Rīgas plānošanas reģionam, pateicoties tā atrašanās vietai, ir liela ietekme valsts ekonomikā, tūrismā, kultūrā un izglītībā.
Kā valsts institūcija, kas pakļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Rīgas plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, starptautisku projektu īstenošanu plānošanas reģionā, kā arī veikt sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu.
Vairāk par Rīgas plānošanas reģionu: www.rpr.gov.lv.
Informāciju sniedza: Annele Tetere, Deinstitucionalizācijas projekta vadītāja
Uz sarakstu
