Rīgas 1.ģimnāzijas direktors aizliedzis skolēniem rādīt provokatīvu filmu 

"Šai filmai ir vecuma ierobežojums no 18 gadiem, un klasē ir nepilngadīgas personas, tāpēc šo filmu rādīt nedrīkst," skaidrojis Brasla. Viņš nedomā, ka aizliegums jāvērtē kā izglītības satura cenzēšana.

Savukārt skolotāja Daiga Zirnīte uzskata, ka, visticamāk, tā ir cenzūra. Viņasprāt, mūsdienu jaunieši ir zinoši, turklāt "internetā redzējuši daudz vairāk netikumīgu lietu nekā es", tāpēc ir ļoti svarīgi nevis aizliegt kādas tēmas, bet gan atrast īstos vārdus, kā par tām runāt.

Viņa atzīst, ka lente ir provokatīva, tāpēc ar klasi pirms filmas pamatīgi strādājot. "Rādu šo filmu ne tikai tāpēc, lai viņi uzzinātu, kā dzejnieks dzīvojis, bet, lai runātu par to, ko nozīmē būt ģeniālam, radošam, atrast jaunu pavērsienu mākslā, kaut ko būtisku paveikt," norāda Zirnīte.

Par filmu sūdzējies kādas audzēknes tēvs. Viņš e-klases vēstulē paudis sašutumu, kāpēc laikā, kad sabiedrībā tiek runāts par tikumības mācīšanu skolās, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā tiek popularizēta pederastija, vardarbība, alkoholisms, narkomānija un demonstrēts pornogrāfisks saturs. Tēvs aicināja nepieļaut šādas darbības.

Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) skaidro, ka katru gadu iestāde saņem ap 700 dažādu raksturu lūgumus pārbaudīt situāciju jautājumos, kas skar izglītības kvalitāti. Vecākus neapmierina gan veids, kā novērtētas viņu atvases, gan mācību grāmatu un nodarbību saturs. Piemēram, šopavasar kādu ģimeni neapmierināja bērnudārzā uzvestā ludziņa - tajā bijis arī negatīvais tēls, kazlēnu māte, kas aicinājusi zagt kāpostus. Savukārt pērnruden kādiem vecākiem nav paticis, ka interešu izglītības pulciņā uz Meteņiem meitenes pārģērbušās par puikām, bet puikas - par meitenēm.

Dienests apstiprina, ka jaunie Izglītības likuma grozījumi ir izraisījuši sabiedrības interesi. IKVD pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs stāsta - gan izglītības iestādes, gan privātpersonas uzdevušas jautājumus "par dažādu mācību materiālu lietošanu, skolotāju uzvedību". Amatpersona neatklāj ne sūdzību saturu, ne mācību materiālus, par ko tās iesniegtas, norādot - situācija tiek vērtēta, bet pedagogu jebkurai darbībai stundā jāatbilst izglītības starndartos, izglītības programmā teiktajam".

Savukārt Izglītības ministrija atgādina - konkrētu mācību līdzekļu izmantošana mācību stundā ir katra pedagoga profesionāla izvēle un atbildība, savukārt ikviena skola ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā. "Ņemot vērā šo Izglītības likumā noteikto autonomiju, pedagogiem ir dota brīvība un pienākums pašiem atbildēt par savu darbu, izraudzītajām mācību metodēm, materiāliem un rezultātiem, strādāt radoši un atbildīgi."

Jau ziņots, ka pēc dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa "Svētīgi" izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot. Ratinīka skaidroja, ka dzejolis "bija izaicinošs", tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.

Dzejolis "Svētīgi" publicēts Krivades pirmajā dzejoļu grāmatā "Bērnība", kas klajā nāca 2007.gada.

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile aģentūrai LETA šo gadījumu nekomentēja un norādīja, ka par šo gadījumu nav informēta un pati nekādus aizrādījumus skolotājai nav izteikusi.

Kā ziņots, tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā jau stājušies spēkā, taču izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav pārliecināta, ka to iedzīvināšana patlaban ir prioritāte izglītībā.

Uz sarakstu