"Delnas" direktors: Prezidentūras vadīšana nedrīkstēja ietekmēt Latvijas nacionālās intereses
Jankovs atzina, ka Latvijai šī gada sākums bija ļoti saspringts laika posms, jo tas sakrita ne tikai ar prezidentūru ES Padomē, bet arī ar krīzi Grieķijā un bēgļu jautājumu. "Latvija vēlējās virzīties uz priekšu ar tiesisko un atklātības jautājumu, taču paralēli ikdienas sanāksmēm bija nepieciešams arī risināt pārējos jautājumus," turpināja "Delnas" direktors, piebilstot, ka Latvija tomēr pietiekami sekmīgi vadīja prezidentūru un spēja panākt progresu vairākos nozīmīgos jautājumos.
"Latvijai ir izdevies atklāt ES dalībvalstu viedokļus Eiropas prokuratūras izveidei, ir izdevies sākt diskusiju nodokļu politikas jautājumos, kā arī virzīt jautājumus par Eiropas pilsoņu aizsardzību," viņš skaidroja, piebilstot, ka Latvijai arī izdevies atvērt durvis tālākiem rīcības modeļiem.
Tāpat Jankovs uzsvēra, ka korupcija ES joprojām ir ļoti nozīmīga problēma, jo, neskatoties uz to, ka ir ieviesti dažādi kontroles mehānismi, ES joprojām zaudē milzīgus līdzekļus korupcijas gadījumu dēļ visās ES dalībvalstīs. "Šī iemesla dēļ nepieciešams radīt jaunus instrumentus, kas ierobežotu korupciju ES. Jāskatās ne tikai nacionālā līmenī, bet arī pārrobežu kontekstā, pievēršot uzmanību arī korupcijai privātajā sektorā," viņš sacīja. Tāpat Jankovs uzsvēra, ka Latvijai savas prezidentūras laikā bija nepieciešams vairāk un daudz vienkāršāk izplatīt informāciju sabiedrībai, lai tā spētu izdarīt savus secinājumus.
Runājot par pašas prezidentūras vadīšanu, viņš norādīja, ka bija nepieciešams sabalansēt resursus tā, lai tādi būtiski jautājumi kā ES prezidentūras vadīšana tomēr neietekmētu nacionālās intereses. "Lai tās nepaliek otrajā plānā," uzsvēra "Delnas" direktors.
Savukārt "Transparecy International" ES direktors Karls Dolans skaidroja, ka ES lēmumu pieņemšanā ir nepieciešama lielāka caurskatāmība un atklātība. Viņš arī pauda viedokli, ka Latvijas prezidentūra ir bijis labs piemērs, jo sīki norādīja, kā izmantots prezidentūras budžets. "Protams, ir jautājums, kā šo informāciju nodot tālāk pilsoņiem, lai tie to labāk varētu saprast," atzina Dolans.
Runājot par atklātību un caurskatāmību, direktors atzina, ka šokējošākais ir tas, ka 2013.gadā ES Tiesa lēma, ka Padomei būtu jāatklāj savi dokumenti, "taču šķiet, ka Padome vēlas paplašināt savu slepeno dokumentu apjomu". Viņš gan pieļāva, ka tas viss varētu arī mainīties.
Tāpat Dolans vērsa klātesošo uzmanību, ka pagājušajā gada decembrī Eiropas Komisija (EK) izdarīja izņēmumu un atklāja visas sanāksmes, kas norisinājušās ar kooperatīvajiem lobijiem. Viņš arī atgādināja, ka 2015.gada aprīlī tika publicēts dokuments, kuru parakstīja sešas ES dalībvalstis, aicinot ieviest lielāku atklātību sanāksmēs ar lobijiem. "Mēs priecātos, ja arī Latvija pievienotos. Mēs neredzam iemeslu, lai Latvijas valdība tam nepievienotos," viņš norādīja.
Tikmēr "Delnas" projekta koordinatore Agnija Jansone, komentējot Latvijas prezidentūras veikumu, veltīja atzinīgus vārdus informācijas pieejamībai prezidentūrai veltītajā mājaslapā. Viņa gan kritizēja ministriju organizēto pasākumu moderatoru izvēli, norādot, ka ne vienmēr bija skaidri izvēles kritēriji. Kā pozitīvu piemēru viņa izcēla Izglītības un zinātnes ministriju, kura jau iepriekš pasākumu moderatoru izvēlei bija izsludinājusi konkursu.
Viņa arī norādīja, ka Latvijas prezidentūras budžeta izlietojums ir pieejams ļoti caurskatāmā formātā, salīdzinot ar citu valstu vadīto prezidentūru budžeta caurskatāmību.
"Informācija sagatavošanas procesā bija savlaicīga un garantēja tās pieejamību, un tas notika visu prezidentūras laiku. Tāpat prezidentūra bija atvērta pilsoniskajai sabiedrībai, kas ļāva pilsoņiem ietekmēt prezidentūras dienas kārtību. Attiecībā uz budžetu ir panākts ievērojams sasniegums," viņa skaidroja, piebilstot, ka kopumā Latvijas prezidentūra bija caurskatāma un atbildīga.
Latvija par savas pirmās prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī veicināt konkurētspējīgāku ES kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.
Trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.
Uz sarakstu
