Preiļos apskatāma Jāzepa Pīgožņa izstāde
Kopš viens no mūsu profesionālās glezniecības pamatlicējiem un profesionālās mākslas izglītības izveidotājiem Vilhelms Purvītis (1872 - 1945) ar savas prasmes un dvēseles spēku atklāja Latvijas tēlu bērzu birzīs un pavasara ūdeņos, ainavu glezniecība bijusi un ir būtiska māksliniecisko spēju izteicēja un skatītāju iecienītākā krāsu valoda. Dabasskatu meistardarbnīcas dibināja audzēknis Eduards Kalniņš (1934 – 2014), absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju, kurā vēlāk ilgus gadus viņš pats nodeva profesionālās iemaņas un izpratni par mākslinieka sūtību, stāju jaunajiem censoņiem. Pēctecība un stabilitāte ierosmēs, varējumos, raksturojumos, noskaņās, redzējumos vienmēr atklājusies uz audekliem, lai stāstītu un rādītu Latvijas dabas neizsmeļamo skaistumu.
Kad pērn, atklājot Jāzepa Pīgožņa darbu izstādi Nacionālajā bibliotēkā, Jānis Anmanis spontāni atgādināja savulaik Krāslavas plenērā ar Jāzepu pārrunāto ieceri par balvas nepieciešamību, lai nezustu ainavu glezniecības tradīcijas un spozme, neviens no mums tā īsti neticēja, ka abu mākslinieku sapnis tik īsā laikā kļūs par realitāti. Taču ar Preiļu novada ļaužu uzņēmību un Rīgas pašvaldības atbalstu, pirmā Latvijas ainavu glezniecības balvas izstāde ir tapusi. Priecē mākslinieku ieinteresētība un lielā atsaucība (iesniegti 229 darbi, ekspozīcijā Sv. Pētera baznīcā Rīgā bija 77 autoru 107 gleznas, Preiļos 53 visu paaudžu gleznotāju rokrakstu daudzveidība.
Pirms desmitiem gadu viens no smalku un gudru noskaņu radītājiem gleznās un tekstos Jānis Jaunsudrabiņš rakstīja: "Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo zaudējis Latviju, tu zudīsi pats."
Uz sarakstu
