Pētījums: Vairums vecāku uzskata, ka dzimumaudzināšanai jābūt obligāti iekļautai skolu programmā
Divas trešdaļas vecāku uzskata, ka dzimumaudzināšanai ir jābūt obligāti iekļautai skolas programmā, secināts pētījumā "Ko domā vecāki: pētījums par Latvijas vecāku attieksmi un zināšanām par seksuālo izglītību".
Kā trešdien, 15.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē stāstīja viena no pētījuma autorēm Ieva Stokonberga, teju 80% vecāku uzskata, ka dzimumaudzināšana bērniem ir ļoti nepieciešama. Tāpat vairāk nekā divas trešdaļas vecāku uzskata, ka par seksualitāti bērni būtu jāizglīto gan mājās, gan arī skolā.
Tāpat pētījumā secināts, ka aptuveni 60% vecāku uzskata, ka dzimumaudzināšana skolā var pasargāt bērnus no negribētas un nelabvēlīgas seksuālas pieredzes. Savukārt ap 55% vecāku uzskata, ka dzimumizglītība samazinātu abortu skaitu, bet ap 65% cilvēku ar bērniem uzskata, ka šādas zināšanas bērniem samazinātu seksuālu slimību izplatību, tai skaitā HIV.
Stokonberga arī stāstīja, ka aptuveni 20% respondentu uzskata, ka par seksualitāti īpaši nav jārunā un cilvēki mācās paši no savas pieredzes. Vairāk nekā 53% vecāki gan tam nepiekrīt.
Tāpat 20% vecāku uzskata, ka informāciju par seksualitāti pusaudži var izlasīt internetā un tam nav vajadzīgs veltīt mācību stundas skolā, 23% vecāku arī atbildējuši, ka dzimumaudzināšana skolā pamudina bērnus ātrāk iesaistīties seksuālās attiecībās.
Stokonberga gan stāstīja, ka pētījumi citur pasaulē nepierāda to, ka dzimumaudzināšana mudinātu jauniešus ātrāk sākt dzimumdzīvi. Tomēr pēc šādas informācijas saņemšanas jaunieši ir zinošāki un spēj sevi pasargāt.
Savukārt otra pētniece Anda Ķīvīte norādīja, ka pētījumā secināts, ka vecāku zināšanas par dzimumaudzināšanu ne vienmēr ir pilnīgas.
Rezumējot, Stokonberga norādīja, ka vecāki uzskata, ka dzimumaudzināšana skolās ir nepieciešama, tomēr viņi paši ne vienmēr spēj sniegt pareizās atbildes uz bērnu jautājumiem. Līdz ar to bērnu izglītošanā jāizmanto kombinēts modelis, kur vecāku sniegtais piemērs un paraugs tiek papildināti ar zināšanām, kuras bērni savu vecāku uzvedībā nevar novērot.
Arī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāres vietniece Egita Pole sacīja, ka ministrija atbalsta nepieciešamību skolās atjaunot veselības mācību, kur tiktu runāts par šīm tēmām, ņemot vērā saslimstības pieaugumu ar seksuāli transmisīvajām slimībām, kā arī "ne visai spožo rezultātu" attiecībā uz nevēlamas grūtniecības iestāšanos.
Savukārt Saeimas deputāte Silvija Šimfa (NSL) vēlējās noskaidrot, kādi modeļi pastāv attiecībā uz bērnu izglītošanu šajos jautājumos. Pētnieces skaidroja, ka pastāv atturēšanās modelis, kas, balstoties uz kristīgām vērtībām, mudina no seksuāla rakstura attiecībām atturēties līdz ģimenes izveidošanas brīdim. Savukārt informatīvais modelis ir vērsts uz to, lai jauniešus informētu par iespējamajiem riskiem un viņi varētu sevi pasargāt.
Stokonberga stāstīja, ka pētījumos ir pierādījies tas, ka abi šie dzimumaudzināšanas modeļi īpaši nemaina to, kad jaunieši sāk seksuāla rakstura attiecības, tomēr tie jaunieši, kuriem šīs tēmas tika skaidrotas, izmantojot informatīvo modeli, biežāk nekā tie, kuriem tika ieteikts no seksa atturēties līdz kāzām, izvairījās no nevēlamas grūtniecības vai seksuāli transmisīvajām slimībām.
Šimfa jautāja, vai bērnu izglītošanā šajos jautājumos nav iespējams apvienot abu modeļu labākās īpašības. Pētnieces skaidroja, ka iekļaujošais modelis, kurš apvieno labāko no abām tradīcijām, bērniem skaidro, ka dzimumdzīvi vajag sākt tikai tad, kad pats cilvēks tam ir gatavs un jūtas droši, kā arī jūtas mīlēts.
Ķīvīte arī norādīja, ka dzimumaudzināšana nevar tikai balstīties uz anatomiju, bērniem ir jāstāsta arī, ka ar seksu vajag nodarboties tikai ar kādu, kuru mīl. Pētniece atzina, ka viņai nebūtu iebildumu, ka viņas bērniem reliģisko organizāciju pārstāvji stāstītu par laulības pozitīvajām lietām, tomēr nereti reliģisko organizāciju pārstāvji arī bērniem stāsta dažādus mītus, piemēram, ka prezervatīvi padara vīriešus impotentus, bet kontracepcijas tabletes padara sievietes neauglīgas. Ķīvīte uzsvēra, ka tas nav pieņemami.
Pētījuma autorēm tika izteikta arī dažāda veida kritika. Tā, piemēram, Latvijas Kristīgo skolotāju asociācijas pārstāve sacīja, ka pētījumā aplūkoti nenozīmīgi jautājumi un vecākiem vajadzēja uzdot jautājumu, kad viņi vēlētos, lai viņu bērni sāktu nodarboties ar dzimumdzīvi. Asociācija arī uzskata, ka jauni pāri atliek bērnu radīšanu līdz 40 gadu vecumam, pateicoties informācijai par kontracepciju.
Pētījumā tika aptaujāti 614 bērnu vecāki vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuriem ir vismaz viens bērns vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem. Aptauju veica pētījuma kompānija SKDS.
Uz sarakstu
