Pēc aizvadītās Latvijas prezidentūras Rinkēvičs vairs nesaskata nepieciešamību pēc Eiropas lietu ministra amata

Ministra pārstāvis atgādināja, ka pirms Latvijas prezidentūras ES Padomē Rinkēvičs bija aicinājis izveidot Eiropas lietu ministra posteni, taču toreiz koalīcijas partneri noraidīja šo lūgumu.

"Pēc prezidentūras ministrs nesaskata nepieciešamību pēc šāda amata, jo Ārlietu ministrija ir pierādījusi savu spēju tikt galā ar lielu darba apjomu, ko prasīja Latvijas prezidentūra un ar to saistītie Eiropas Savienības jautājumi," viņš piebilda.

Arī bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V) sarunā ar aģentūru LETA iepriekš atzina, ka pašlaik nav iemesla veidot Eiropas lietu ministra amatu, taču kā kompromisa variantu jaunās valdības veidošanā to vēl varētu izskatīt.

Vaicāts par Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) apsvērto iespēju veidot Eiropas lietu ministra amatu, Pabriks norādīja, ka par to vēl varēja runāt pirms Latvijas pirmās prezidentūras ES Padomē, kad slogs uz Ārlietu ministriju bija ievērojams, taču tagad tāds amats nav nepieciešams.

"Varbūt vienīgi kā kompromisa variants jaunās valdības izveidei, taču manā uzskatā šāds Eiropas lietu ministra amats nav nepieciešams," viņš pauda.

Līdzīgu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda arī bijusī Latvijas ārlietu ministre, pašreizējā EP deputāte Sandra Kalniete (V). Viņa skaidroja, ka Eiropas lietu ministra amats pašlaik nav nepieciešams, jo Eiropas lietas ir arī visu Latvijas ministriju lietas. "Ārlietu ministrijai ir sava atbildības joma, Ekonomikas ministrijai savējā. Ko darīs šāds Eiropas lietu ministrs, es tiešām nezinu," viņa sacīja.

Tāpat Kalniete norādīja, ka runa gan varētu būt par Latvijas pozīcijas saskaņošanas procedūru, jo pašlaik tā notiek Ārlietu ministrijas struktūrvienību ietvaros. "Ir arī tādas Eiropas lietu pārvaldības sistēmas, kur ir speciāls sekretariāts, kas atrodas Ministru prezidenta tiešā pārraudzībā. Ārlietu ministrija nav viena superministrija, kurai ir lielākas pilnvaras par citām. Visas ministrijas varētu deleģēt savus pārstāvjus, un vadītājs būtu Ministru prezidenta galvenais padomnieks šajos jautājumos," viņa sacīja, uzsverot, ka Eiropas lietu ministra amats būtu lieka administratīvā struktūra, kas nemitīgi atrastos konfliktsituācijās ar nozaru ministrijām.

Jau vēstīts, ka Kučinskis jaunā ministra amata nepieciešamību pamatoja ar to, ka viņam vajag panākt paātrinājumu iekšpolitikā, salīdzinot ar pašreizējās premjerministres Laimdotas Straujumas (V) darbu. Turklāt arī Valsts prezidents ilgstoši nebūs darbā. Tādēļ, ja Kučinskis izveidos valdību, viņam būšot vajadzīgs atbalsts Eiropas jautājumu risināšanā.

Viņš atzina, ka šāda doma par Eiropas lietu ministra posteņa izveidi ir bijusi, taču ar koalīcijas partneri "Vienotību" par tās iespēju iegūt šo amatu vēl nav runāts.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kurš neoficiāli arī pieminēts kā iespējamais "Vienotības" ES lietu ministra amata kandidāts, uzskata, ka šādu atsevišķu amatu veidot tagad nav vajadzības, jo šim ministram nebūtu īsti, ko darīt.

Intervijā Latvijas Radio Kalniņš atzina, ka šāda ministra amata veidošana varēja būt aktuāla līdz pagājušajam gadam, kad Latvija kļuva par prezidējošo valsti ES Padomē. Pēc viņa teiktā, toreiz šāds ministrs būtu varējis atvieglot gan premjera, gan ārlietu ministra darbu.

"Tagad tam vispār nav jēgas. Es neredzu, ko tāds ministrs darītu, jo mūsu nozaru ministriem ir galvenā atbildība aizstāvēt savas ministrijas Eiropā, Briselē," uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.

Uz sarakstu