Par godu Latgales kongresa dienai skolas aicinātas rīkot stundas latgaliešu valodā
1917.gada 26.-27.aprīlī Latgales kongresā Rēzeknē delegāti pieņēma vēsturisku lēmumu - atdalīties no Vitebskas guberņas, liekot pamatu Latvijas valsts izveidei. Pieņemtajā rezolūcijā tika uzvērts, ka Latgale patur "pilnas pašnoteikšanās tiesības valodas, ticības, baznīcas, skolu un saimniecības, kā arī zemes jautājumā".
Pēc simts gadiem, 2017.gada maijā, pasaules latgaliešu saietā Rēzeknē, respektējot 1917.gada Latgales kongresa lēmumus un izvērtējot to izpildi mūsdienās, pieņemta rezolūcija par plašu jautājumu loku, kas ietvēra arī mērķi panākt latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Saieta dalībnieki vienojās, ka turpmāk vēsturiskā 1917.gada Latgales kongresa atcerei 27.aprīlis ir iekļaujams kalendārā kā Latgales diena.
Respektējot latgaliešu kopīgi pieņemto rezolūciju, Saeima jau pagājušā gadā veica izmaiņas likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 2.pantā un papildināja to ar atzīmējamu dienu - 27.aprīli - Latgales kongresa dienu.
Lai vēlreiz atgādinātu 1917.gada vēsturiskos notikumus un iedrošinātu skolotājus lietot latgaliešu rakstu valodu izglītības procesā arī ikdienā, trešo gadu pēc kārtas aprīlī sabiedrībā zināmi cilvēki dodas uz skolām, lai uzrunātu skolēnus un aicinātu vairāk izpētīt un iepazīt dzimtā kultūrvēsturiskā novada vēsturi, tradīcijas un kultūras bagātības. Papildus tiek plānoti pasākumi arī vairākās reģiona bibliotēkās. Visu pasākumu kopējais vadmotīvs ir - ļausim latgaliešu valodai brīvi skanēt, it īpaši jau Latgalē.
Savu gatavību iesaistīties šajā akcijā jau izteikuši režisors Viesturs Kairišs, literātes Anna Rancāne, Sandra Ūdre, Ligija Purinaša, žurnālisti Egita Jonāne, Ausma Sprukte, Renāte Lazdiņa, Skaidrīte Svikša, kā arī citi sabiedrībā zināmi cilvēki. Skolu pārstāvji aicināti sazināties ar akcijas koordinatoriem - Latgaliešu kultūras biedrību.
Uz sarakstu