Panāk vienošanos par nodokļu ieņēmumiem un valsts dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanai

Puses ir panākušas vienošanos atbalstīt nodokļu ieņēmumu apmēru, kas tiek ieskaitīts pašvaldību budžetos, kā arī noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā, kas paliks nemainīgs - 80% pret 20% par labu pašvaldībām.

Puses vienojušās, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldībām tiks garantēti 100% apmērā.

"Sarunas kā vienmēr bija karstas, bet arī auglīgas," pēc vairāku stundu sarunām žurnālistiem teica finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņa vērtējumā, vienīgā problēma esot valsts rocība, tāpēc atsevišķos jautājumos ir grūti panākt vienošanos.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda gandarījumu par panākto progresu sarunās, tomēr pagaidām atturējās prognozēt, kāds būs LPS kopīgais lēmums par domstarpību un vienošanās protokola parakstīšanu. Vienlaikus gan viņš atzina, ka pašvaldību budžeta pieaugums būs labvēlīga augsne lēmuma pieņemšanai.

Nākamā LPS un valdības tikšanās notiks paplašinātajā Ministru kabineta komitejas sēdē, kas notiks pirmdien, 21.septembrī, bet 23.septembrī notiks LPS domes sēde par budžeta jautājumiem.

Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS un FM vienojušās, ka tiks paredzēti 36,8 miljoni eiro, ko novirzīs pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim.

Vienlaikus ir arī vairāki būtiski jautājumi, par kuriem nav panākta vienošanās. Viens no tiem ir principi pašvaldību budžetu ieņēmumu veidošanā vidējā termiņā. Ja FM uzstāj, ka turpmākos trīs gadus iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales proporcijai jāsaglabājas nemainīgai - 20% valstij, 80% pašvaldībām, tad LPS 2016.gadā šim sadalījumam piekrīt, taču ilgtermiņā saskata pārāk daudz faktoru, kas var ietekmēt ienākumu apjomu, tādēļ vidējā termiņā par šādu sadalījumu vienoties nevēlas.

LPS uzskata, ka ir būtiski ne tikai kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikas izmaiņu negatīvo ietekmi, bet nodrošināt arī pašvaldībā noteikto funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo ieņēmumu apjomu kopumā. Kā norāda organizācija, joprojām tiek turpināta ekonomiskās krīzes laikā sāktā prakse - noteikt pašvaldībām jaunus pienākumus, neparedzot tam papildu finansējumu. Tas nozīmē, ka pašvaldībām jauno pienākumu veikšanai jānovirza finansējums no citiem mērķiem paredzētiem līdzekļiem.

Atsevišķi jautājumi ir atstāti sarunām ar valdību, jo ir nepieciešama plašāka diskusija. Tāds ir jautājums par zemes privatizāciju lauku apvidos, kā arī piejūras un publisko ūdeņu apsaimniekošanu, pastāstīja Reirs.

Uz sarakstu