Ministri akceptē valdības rīcības plānu

Valdības rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijas sadaļās un rīcības jomā definētie uzdevumi un katram no tiem ir noteikts, ar kādiem pasākumiem šis uzdevums tiks īstenots, kādi rezultāti ir sagaidāmi, kas ir atbildīgās institūcijas un kāds ir izpildes termiņš.

Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiks analizēts divas reizes gadā pēc rezultātiem uz 1.janvāri un 1.jūliju, saskaņojot to ar sociālajiem partneriem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien valdības sēdē klātesošos informēja, ka no rīcības plāna ir izņemti vairāki punkti, tai pašā laikā ir bijusi atgriešanās pie punktiem, kur ir redzams skaidrs finansējums to īstenošanai. Viņš īsumā iepazīstināja ar pašu rīcības plānu, izstāstot par galvenajiem mērķiem, piemēram, par sabalansētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5% robežās ik gadu no 2018.gada. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtisks jautājums ir valsts drošība, jo bez tās nav iespējams īstenot visus pārējos plānā noteiktos uzdevumus.

Pēc premjera ievada uzstājās katrs ministrs, izklāstot savas nozares galvenos akcentus rīcības plānā.

Zemkopības ministrijai viens no virzieniem ir uzņēmējdarbības attīstība lauku teritorijās. Attīstībai jānotiek vienmērīgi, nodrošinot lauku reģionu apdzīvotību, paredzot atbalstu mazo un vidējo lauksaimniecību attīstībai. Tiks strādāts arī pie jaunu eksporta tirgus meklējumiem. Kā trešais uzdevums ir dabas resursu apsaimniekošana, kas saistīta ar ūdenssaimniecību un meliorācijas sistēmu attīstību. Meža resursu uzturēšanā viens no aktuālajiem jautājumiem ir ugunsdzēsības jautājumu sakārtošana. Pārtikas uzraudzības un drošības jomā akcenti tiks likti uz Zaļo iepirkumu.

Finanšu nozarē uzdevumi turpmākajiem gadiem ir budžeta disciplīnas ievērošana, līdzsvarota paredzama nodokļu politika, Eiropas Savienības fondu apguve un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Ministrija pārskatīs ieņēmumus un izdevumus, lai tie būtu efektīvi. Plānots arī samazināt nodokļu plaisu lielākajās nodokļu grupās un apkarot ēnu ekonomiku. Finanšu sektora attīstībā tiks pievērsta uzmanība finanšu sektora drošībai un ilgtspējībai. Tāpat ministrija pievērsīsies tam, lai Eiropas Savienības finansējums tiktu apgūts laikus un kvalitatīvi.

Savukārt satiksmes nozarē kā viens no galvenajiem uzdevumiem būs ceļu infrastruktūras sakārtošana un stabila, prognozējama ceļu infrastruktūras finansējuma modeļa izstrāde. Paralēli ceļu infrastruktūrai nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību un savienojamību. Dzelzceļa jomā jāizstrādā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns tuvākajiem pieciem gadiem, plānots arī izstrādāt jaunu un skaidri saprotamu infrastruktūras maksas sistēma. Satiksmes ministrijas viena no prioritātēm būs arī "Rail Baltica" projekta īstenošana.

Tāpat dokumentā ir pausta apņemšanās turpmākajos gados veikt visu veidu pensiju indeksāciju lielākā apmērā. Valdība iecerējusi pensijas turpmāk indeksēt, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Tāpat valdība vērtēs iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu vecākiem.

Tāpat sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem valdība plāno izstrādāt visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kuras audzina bērnus. Tās īstenošanu iecerēts sākt līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti.

Tiesu sistēmā valdība apņēmusies pabeigt tiesu teritoriju reformu, veidojot lielākas un spēcīgākas tiesas. Līdz ar tiesu teritorijas reformu paredzēts izlīdzināt tiesnešu noslodzi, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un labāk nodrošinot tiesnešu specializāciju un nejaušības principu. Sistemātiski tiks izvērtētas procesuālo likumu normas, lai nodrošinātu gan tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī atbilstību mūsdienīgai izpratnei par ātru un efektīvu tiesas procesu. Rīcības plānā paredzēts arī uzdevums izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību, samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem.

Tāpat valdība ir apņēmusies sniegt atbalstu ārpus Latvijas dzīvojošajām ģimenēm, kas apsver iespēju atgriezties dzimtenē.

Darbu plānā atrodama arī vēlme nodrošināt Latvijas nacionālo interešu pārstāvniecību visās starptautiskajās organizācijās, kurās Latvija ir iestājusies, tostarp piesaistot papildu finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām. Tāpat iekļauts uzdevums pabeigt sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), noslēdzot atlikušos atvērtos jautājumus līdz 2016.gada beigām. Ir minēta arī vēlme stiprināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, izmantojot Baltijas Asambleju, Baltijas Ministru padomi un Ziemeļvalstu sadarbību (NB8). Lai to panāktu, Ārlietu ministrija starp veicamajiem darbiem norādījusi Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē 2016.gadā īstenošanu, kā arī sadarbības veicināšanu ar stratēģiskajiem partneriem.

Aizsardzības jomā valdība apņēmusies attīstīt pretgaisa aizsardzības spējas, uzlabojot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu. Valdība arī iecerējusi pretgaisa aizsardzības sistēmas ekipējuma ieviešanu, nodrošinot gaisa telpas labāku novērošanu un uzlabojot Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības ieroču pilnu kaujas gatavību. Šim mērķim izpildes termiņš gan nav noteikts.

Savukārt veselības jomā pēc nodokļu sistēmas izvērtējuma ir plānots izskatīt iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP. Valdība iecerējusi arī pārskatīt no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī izvērtēt un noteikt pakalpojumu grozu atbilstoši pieejamajam valsts budžeta finansējumam un pārskatīt tarifus veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Tāpat paredzēts izstrādāt priekšlikumu rindu mazināšanai, paredzot papildu finansējumu 2017.gadā noteiktiem pakalpojumiem noteiktām personu grupām, piemēram, bērniem, onkoloģijas pacientiem un citiem.

Bez jau minētā valdība vēlas līdz 2018.gada novembrim pārskatīt veselības pakalpojumu finansējumu un pieejamību, izstrādāt jaunu veselības finansēšanas modeli un veselības sistēmas un pakalpojumu sniedzēju struktūru. Rīcības plānā teikts, ka šo darbību rezultāts ir sāktās veselības reformas, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un veselības nozares finansējuma stabilitāti, tostarp nesamazinot veselības nozares valsts finansiālo apjomu zemāk par 3,02% no IKP un paredzot atbilstošu finansējumu veselības reformas rezultātu īstenošanai.

Izglītībā galvenā prioritāte ir visu izglītības pakāpju, veidu un formu izglītības kvalitātes un pieejamības celšana. Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi reformēt izglītības saturu, lai attiecīgu projektu ieviestu, sākot no 2018./2019.mācību gada. Tāpat tiks reformēta pedagoģiskā un akadēmiskā atalgojuma sistēma un izveidots mūsdienīgs izglītības tīkls. Zinātnē galvenais uzdevums būs zinātnes attīstība un resursu koncentrācija, zinātnisko institūciju konkurētspējas celšana un zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšana. Sporta nozarē turpināsies infrastruktūras uzlabošana, notiks koncentrēšanās uz jaunatnes un tautas sportu, augsto sasniegumu sportu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes būs vides aizsardzība un klimata pārmaiņu novēršana. Noteiktie uzdevumi ir aprites ekonomikas ieviešana, atkritumu pārstrādes jaudas palielināšana, kā arī ir plānots stiprināt principu "Piesārņotājs maksā un maksā vairāk". Reģionālās attīstības jomā paredzēts panākt, ka pašvaldības aktīvāk iesaistās uzņēmējdarbības veicināšanā.

Kultūras ministrijai galvenā prioritāte ir gatavošanās valsts simtgades svinēšanai. Jau šovasar ir plānots apstiprināt pasākumu plānu. Savukārt saistībā ar nacionālās informācijas telpas stiprināšanu īpašs akcents būs uz daudzveidīga un kvalitatīva nacionālā satura veidošanu. Tiks arī attīstīta kultūras infrastruktūra nacionālā un reģionālā līmenī, kā arī konkurētspējas veicināšana kultūrizglītības jomas nodarbinātajiem, iekļaujot to kopējā pedagogu atalgojuma reformā. Ministrija arī plāno ar jaunu atbalsta instrumentu izmantošanu attīstīt radošās industrijas, kas veicinās pienesumu valsts ekonomikai.

Uz sarakstu