Mīli savu sirdi
Cilvēka sirds ir dobs muskuļots, dūres lieluma orgāns, kas darbojas kā sūknis. Mūsu sirds virza asinis pa visu organismu, nodrošinot nepārtrauktu asins plūsmu, tādā veidā apgādājot ar skābekli visus orgānus un audus, veicinot vielmaiņas procesus organismā. Arī pašai sirdij ir asinsvadi.
Koronāra sirds slimība jeb sirds asinsvadu slimība ir hroniska slimība, kuras pamatā ir sirds asinsvadu pārmaiņu (aterosklerozes) radītie normālas sirdsdarbības traucējumi, kurus izraisa sašaurinātie vai pat pilnībā nosprostotie sirds asinsvadi, kas traucē brīvu asins plūsmu. Ja kāda iemesla dēļ pēkšņi sirds artērijas tiek nosprostotas (izveidojies vai atrāvies trombs no asinsvada sieniņas), tad daļa sirds muskuļa nesaņem asins apgādi un atmirst. Izveidojas sirds muskuļa nekroze jeb miokarda infarkts, kas ir neatgriezenisks process. Tas izpaužas ar stiprām dedzinošām, plēsošām, žņaudzošām sāpēm krūtīs, kuras ir ilgākas par 30 minūtēm. Var pievienoties sirds ritma traucējumi, elpas trūkums, auksti sviedri, nespēks, bailes nomirt. Tādā gadījumā nepieciešama neatliekama palīdzība.
Mūsu valstī ir augstā līmenī izveidotas invazīvās kardioloģijas laboratorijas, kurās pirmajās stundās pēc "katastrofas" sirds asins vados ir iespējams atjaunot pārtraukto asins apgādi un neļaut aiziet bojā sirds šūnām. Bet tā jau ir cīņa ar sekām. Mums ir jādara viss, lai tas nenotiktu, jādomā par savas sirds veselību.
Ko tad mēs varam darīt lietas labā?
Vispirms saprast, kas kaitē un kā to novērst. "Ir jocīgi-sirds reizē ir ārkārtīgi stiprs orgāns, kas var daudz izturēt, un arī ārkārtīgi vārgs. Saudzējiet savu sirdi!"
/Prof. A.Ērglis/
Apzināties sirds slimību riska faktorus:
* Smēķēšana;
* Mazkustīgs dzīves veids;
* Palielināts ķermeņa svars;
* Augsts asins spiediens;
* Augsts holesterīna līmenis;
* Cukura diabēts;
* Sociālie un psiholoģiskie apstākļi;
* Ilgstošs stress;
* Sirds veselības pamatā ir kustība - garīga un fiziska.
Skatoties teātra izrādi, spēlējot šahu, kārtis, saliekot puzli, vai risinot krustvārdu mīklu, mēs trenējam savas smadzenes, tas ir garīgs treniņš un tam ir nenovērtējama loma sirds veselībai. Labs veids smadzeņu treniņam ir apgūt jaunas aktivitātes, kas nepadodas. Vai uzdrīkstēties iemācīties kaut ko jaunu, kam agrāk neatlika laika vai nepietika drosmes. Rutīnas darbības nerada izaicinājumus smadzenēm. Radīt izaicinājumu nozīmē pāriet uz nākamo sarežģītības līmeni. Muzikāli treniņi, runāšana vairākās valodās palielina smadzeņu rezerves. Mācīšanās ir uzdevums mūža garumā. Tas izdodas ļoti viegli, kad vēl esam jauni, grūtāk, kad kļūstam pieauguši, bet vecumā lielākajai daļai cilvēku - pavisam grūti. Pret novecošanu mēs neko nevaram padarīt, bet varam saglabāt spēju mācīties un pat to uzlabot, darot lietas, kas attīsta intelektu. Mūsu smadzenes ir kā muskulis, kuru var trenēt. Ja to neizmanto, tas iznīkst.
Lai būtu vesela sirds ir svarīgas fiziskās aktivitātes visas dzīves garumā. Tās trenē sirds muskuli un uzlabo asinsriti, apgādājot visu organismu ar skābekli. Lai saglabātu veselu sirdi, nepieciešamas aktīvas kustības vismaz 30 minūtes divas trīs reizes nedēļā ar tādu slodzi, kad pulss minūtē sasniedz skaitli, kuru aprēķina, no 180 atņemot cilvēka gadu skaitu. Katru dienu dodieties kaut vai 30 minūtes ilgā straujā pastaigā! Pie fiziskas slodzes paaugstinās endogēnie opioīdi, kas nodrošina garastāvokļa uzlabošanos, vairo imunitāti. Paaugstinātais endorfīnu daudzums rada labsajūtu, labāku ķermenisko sajūtu, kas pozitīvi ietekmē psihoemocionālo sistēmu.
Tomēr daļa cilvēku kļūst arvien kūtrāki un gandrīz vairs nepārvietojas ar kājām, dodot priekšroku auto, ar kuru aizvizinās pat līdz 100 m attālumā esošam veikalam, bet pēc tam atgriezušies mājās, noguruši atslīgst pie televizora. Šāds mazkustīgums izraisa ķermeņa apjoma palielināšanos, nevajadzīgu kaloriju uzkrāšanos un liekus taukaudu nogulsnējumus, tātad arī uzņēmību pret sirds un asinsvadu slimībām. Mazkustīgiem cilvēkiem daudz biežāk var rasties tromboze - asins receklis jeb trombs, kas traucē asinsriti. Ja no tromba atraujas kāda daļiņa un nonāk citā organisma daļā, piemēram, sirdī, tas var radīt nopietnus asins apgādes traucējumus vai pat nāvi. Mazkustīgums rada sirds muskuļa vājumu. Asinsvadi kļūst trausli un līdz ar to palielinās risks saslimt ar insultu - pēkšņu smadzeņu asinsrites traucējumu.
Katru gadu Latvijā ar insultu slimnīcās nonāk aptuveni 7000 cilvēku ar cerebrālu jeb išēmisku insultu, kad nosprostojas asinsvads un ap 1000 pacientu ar hemorāģisku insultu, kad plīst asinsvads. Pasaulē katru gadu insultu pārcieš 15 miljoni cilvēku. Pieci miljoni no tiem kļūst kopjami un atkarīgi no citu palīdzības, bet 5 miljoni nomirst. Išēmiska insulta biežākie cēloņi ir ateroskleroze smadzeņu vai kakla artērijās un sirds aritmija. Hemorāģiska insulta iemesls ir paaugstināts asins spiediens vai nepareizi veidots asinsvads (aneirisma). Tāpēc ir svarīgi zināt un sekot līdzi savam asins spiedienam.
Sirds slimību profilaksē nozīme ir arī lipīdiem Parasti runā par divu veidu: holesterīnu un triglicerīdiem (TG). Holesterīns ir nepieciešams šūnu un hormonu veidošanās procesā, bet triglicerīdi ir organisma enerģijas rezervju avots. Holesterīnu ražo aknās. Nelielā daudzumā to uzņemam ar produktiem. Ir "sliktais" - zema blīvuma holesterīns (ZBL-H) un "labais"- augsta blīvuma holesterīns (ABL-H). ZBL nogulsnējas uz asins vadu sieniņām un veido aterosklerotiskas plātnītes, kuru dēļ tiek traucēta asinsrite. Savukārt ABL-H piedalās šūnu būvē, hormonu un D vitamīna sintēzē. Aknas no tā ražo žultskābes, kas palīdz tievajās zarnās pārstrādāt taukus. ‘’Labais’’ holesterīns no šūnām izvada ‘’slikto’’. Kopējais holesterīns ir abu summa. Dienā mums nepieciešami ne vairāk kā 300 mg. Eiropas Kardiologu asociācija kā optimālus rādītājus uzskata -KH<5mmol/l; ZBL<3mmol/l; ABL->1,0mmol/l; TG<2mmol/l. Fiziska slodze samazina TG un ZBL-H, paaugstina ABL-H, un palielina muskuļu masu uz taukaudu rēķina
Cukura diabēts palielina sirds asinsvadu risku. Hiperglikēmija jeb paaugstināts cukura līmenis asinīs bojā gan lielos asinsvadus, radot sirds infarktu, insultu, gan sīkos - bojājot acu, nieru asinsvadus un nervus. Gala rezultātā novedot līdz aklumam, kāju amputācijām un mākslīgai nierei nieru mazspējas dēļ. Tāpēc ir ļoti svarīgi normalizēt cukura līmeni asinīs, pazemināt asins spiedienu un atmest smēķēšanu, lai ilgāk saglabātu veselus savus asinsvadus. Ēšanas motivācija ir divējāda - vajadzība pēc enerģijas (izsalkums) un ēšana kā bauda. Jo lielāka vajadzība pēc enerģijas, jo labāk ēdiens garšo.
Pievilcīgs ēdiens labi garšo arī pēc tam, kad enerģijas vajadzība ir apmierināta un tas novilcina sāta iestāšanos. Jo vairāk ēdiena priekšā, jo vairāk tiek apēsts. Kalorijas skaita ar acīm, nevis ar kuņģi. 2. tipa cukura diabēts ir dzīvesveida provocēta slimība. Tieši dzīvesveidu ir visgrūtāk mainīt. Ar taukiem un cukuru bagātināti ātrie ēdieni ir lētāki nekā saknes un dārzeņi. Tie ir vieglāk uzglabājami un neprasa daudz laika sagatavošanai. Bieži ģimenēs ir vairākas paaudzes diabēta slimnieku. Aptaukošanās profilaksei jau jāsākas ar grūtnieces veselību . Zīdīšana, racionāla piebarošana un zīdaiņa masas vērošana, īpaši pirmajos sešos mēnešos, var novērst nelabvēlīgo iedzimtību.
Daudzi apzinās, ka smēķēšana kaitē veselībai, tomēr atteikties no tās nesaņemas. Smēķēšana ir efektīvs pašnāvības veids. Turklāt galvenais uzsvars jāliek uz vārdu ‘’efektīvs’’- jo tam ir pilnīgi droši sasniedzams rezultāts. Nedaudz pārspīlējot, var sacīt - tiem, kuri smēķē ilgstoši un intensīvi, ir trīs perspektīvas. Labākā - pēkšņi nomirt no akūta infarkta, naktī guļot. Sliktāka - perifērās asinsrites traucējumu dēļ saīsināt kāju, to daļēji vai pilnībā amputējot. Latvijā gadā amputē apmēram 1000 kāju.
Ja ilgstoši smēķē un vakaros salst kājas, asinsvadi ir nopietni bojāti, un tā ir reāla iespējamība, ka draud kājas gangrēna (audu atmiršana). Vissliktākā - atklājot plaušu vēzi, apzināties, ka izārstēšanās ir maz iespējama, un šī bumba ar laika degli jau tikšķ. Jādomā, ka smēķētāji ir bagāti cilvēki, ja var katru dienu gaisā izkūpināt 2,5-4,0 eiro, izsmēķējot paciņu, tas ir, 20 cigarešu dienā, mēnesī-75-120 eiro, gadā-900-1440 eiro. Daļa cilvēku līdz pusmūžam dara visu, lai sabojātu savu veselību, bet otrajā visu, lai to atgūtu, tomēr ne vienmēr tas ir iespējams. Gudrs cilvēks sev ļaunu nedara. (attēls) Ja kādam šķiet grūti atteikties no smēķēšanas, varbūt jāpamēģina nūjot - svaigs, tabakas dūmu nepiedraņķēts gaiss visapkārt, patīkama kompānija un arī abas rokas aizņemtas.
Viens no lielākajiem sirds ienaidniekiem ir stress. Bieži vaina ir savstarpējās attiecībās, kas rada stresu, kura laikā organismā notiek ķīmiskas reakcijas. Sāk izstrādāties tā saucamie stresa hormoni - adrenalīns un kortizons, kas ietekmē asinsvadu sieniņu receptorus. Notiek asinsvadu sašaurināšanās un tā rezultātā mainās sirdsdarbība un asinsspiediens. Stress var būt īslaicīgs un ilgstošs, emocijas var būt kā pozitīvas, tā negatīvas. Ar īslaicīgu stresu organisms pats labi tiek galā. Bet ilgstošais ar laiku rada hronisku nogurumu, bezmiegu, depresiju, nesaprašanos ģimenē, darbā.
Atbildes reakcijas uz stresu ir atkarīgas no vairākiem faktoriem. Vispirms no ģenētikas vai iedzimtības. Ir cilvēki, kuri katru sīkumu "ņem galvā", ātri eksplodē, par visu pārdzīvo, dzīvo mūžīgā satraukumā. Citiem stresa slieksnis pazemināts.
Jo cilvēkam lielāka dzīves pieredze, jo vieglāk atradīs izeju no stresa situācijas. No stresa pilnībā izvairīties nevaram. Atliek mācīties uz stresu reaģēt veselīgā veidā. Jāizkopj veselīgā domāšana un paļaušanās uz dzīves ritējumu, savu pieredzi, intuīciju vai Dievu. Paskatīties filozofiskāk - katrā sliktā lietā ir arī savs labums. Apzinieties, ka jūs var sakaitināt un satracināt tikai tik tālu, cik jūs to iekšēji ļaujat. Lai jūsu galvenā doma ir - mieru, mieru, tikai mieru! Vairāk pozitīvu, taču mierīgi plūstošu emociju. Atrast nodarbošanos, kas galvu dara tukšu, bet sirdij ir patīkama. Jāveido draudzīgākas attiecības ar ģimenes locekļiem, darba biedriem. Konfliktsituācijām jāmeklē mierīgs risinājums.
Laba veselība ir priekšnosacījums, lai cilvēks gados varētu saglabāt funkcionālās spējas, tikt galā ar ikdienas uzdevumiem un līdzdarboties sabiedrībā. Kā izturēsimies pret citiem, tā citi izturēsies pret mums. Nevajag baidīties pateikt otram labu. Tas nemaksā neko, bet dod vairāk nekā nauda. Kontakts ar laimīgu cilvēku padara apkārtējos par 15% laimīgākus. Kad cilvēks saprot, ka ir laimīgs, viņš kļūst veiksmīgs. Pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem smadzenes darbojas radošāk, enerģiskāk un produktīvāk.
Pozitīvas emocijas, piemēram, prieks, pacilātība un lepnums uzlabo ne tikai sajūtas konkrētā situācijā, bet arī ļauj ilgtermiņā veidot pozitīvu saikni ar realitāti. Laimei ir U veida forma. Vislaimīgākie cilvēki ir jaunībā un vecumā, bet mazāk - pa vidu. Laimīgs ir tas, kam izdodas pēc iespējas ilgāk saglabāt sevī bērnu, tas ir, uztveres svaigumu, zinātkāri, darba prieku, dabiskumu, atklātību, uzticēšanos.
Uz sarakstu
