Martin Confused Radio Valmiera "Akustiskajā Ceturtdienā". Intervija

Jau kopš septembra mēneša Radio Valmiera ēterā izskan raidījums "Akustiskā Ceturtdiena", kura ietvaros tiekamies gan ar jauniem, gan pieredzējušiem mūziķiem un veltam stundu laika, lai iepazītos tuvāk ar mākslinieku daiļradi. 17.novembrī pie mums viesojās viens no zināmākajiem askētiski lirisko dziesmu autoriem Martin Confused. Turpinājumā neliels ieskats intervijā, kas tapusi raidījumā "Akustiskā Ceturtdiena".

Vienmēr Tevi ēterā esmu pieteicis kā dziesminieku, bet skatos, ka neesi viens pats.

Es nezinu, kurš izdomājis šo nosaukumu. Man viņš liekas kreiss...

Dziesminieks – bards.

Nu, kas ir bards? Izklausās pēc dzīves nomocīta cilvēka, bet es esmu laimīgs cilvēks, kurš spēlē mūziku, kas man patīk. Reizēm viens, reizēm ar grupu.

Kāpēc "Confused"? Tu esi apjucis?

Agrāk es biju apjucis, gan jau arī uz skatuves izskatījos bezpalīdzīgs, ierāvies sevī un tā kaut kā harmoniski sanāca – tas nosaukums dzīvo man līdzi. Kādreiz es gribēju atrast sev kaut kādu stilīgu nosaukumu. Biju jauns un pilns iedvesmas – gatavs gāzt kalnus mūzikā un nolēmu, ka vajag kaut ko ļoti stilīgu, bet nevarēju izdomāt. Atstāju "confused" – apjucis. Tomēr liekas, ka tas skan pietiekami labi. Un kad tev prasa: "kāpēc tu, piemēram, neieradies laikā?" Nu, kā – es apjuku!

Atceros, kad pirms aptuveni pieciem gadiem Tevi satiku kādā Rīgas krogā. Toreiz, vairāk vai mazāk, spēlēji sava prieka pēc. Bet cik vispār ilgi spēlē?

Patiesībā, tie arī bija paši pirmsākumi tam, ko es daru tagad – rakstu savas dziesmas. Bet pirmo reizi ģitāru paņēmu rokās, kad man bija kādi 16-17 gadi. Tā, ka sanāk aptuveni 10 gadi. Skaidrs, ka sākumā spēlēju ar lielākiem pārtraukumiem – tā vēlme šad un tad pārgāja. Un pirmā bija nevis ģitāra, bet basģitāra, turklāt sākumā es spēlēju trash-metal.

Bet tas ir radikāli pretējs tam, ko mēs no Tevis dzirdam šodien.

Tā gan ir un akustisko ģitāru es puslīdz spēlēju kādus piecus gadus.

Tātad jau piecus gadus Tu spēlē ne tikai sev, bet arī citiem.

Es taču neskaitu, man vienkārši patīk spēlēt.

Turklāt nevis kā dziesminieks, bet grupa.

Mamma mani sauc par sabiedrisko vientuļnieku. Bet tas arī tā forši skan, jo reizēm ir tā sajūta, ka esi starp daudziem cilvēkiem, bet neesi viens no viņiem. Tai pat laikā viņi tev netraucē – ar cilvēkiem saproties, bet ieturi distanci.

Kāds ir Tavs mērķis mūzikā?

Man patīk spēlēt. Pirms brīža ar Jāni (viens no pavadošā sastāva dalībniekiem – aut.) runājām, ka nav arī tā, ka man ļoti patīk rakstīt. Reizēm gribas to darīt un tad es uzrakstu, bet visvairāk man patīk spēlēt mūziku un to darīt ar foršiem cilvēkiem. Tur starp mums ir kāda maģija.

Tātad nesāki spēlēt, lai kļūtu slavens un tādējādi, piemēram, būtu vieglāk iepazīties ar meitenēm.

Kur tie gadi... bet es to nenoliegšu.

LNT "Cīņas kluba rings" 2009.gadā Tevi tomēr padarīja mazliet populārāku.

Patiesībā ir grūti teikt, kas ir un kas nav slavens. Manas dziesmas cilvēki mazliet vairāk atpazina un citreiz publiskās vietās sačukstējās. Bet es par šo negribu runāt...
Tātad par zvaigzni negribēji kļūt.

Nu, nē. Bet es arī neesmu.

Kādas ir Tavas muzikālās intereses šobrīd? Vairāk koncentrējies uz mūzikas rakstīšanu vai koncertiem?

Patiesībā, šis man ir ļoti interesants periods. Kādu laiku bija baigais klusums – īsti negribēju neko darīt, tas viss bija mazliet apnicis. Starp citu, runāju ļoti atklāti, jo man nav ko slēpt. Bet kā saka: "labs nāk ar gaidīšanu" un šī gada decembrī plānoti vairāki forši koncerti, vislielākais būs astotajā decembrī "Artelī" (Rīgā).

Kāpēc lielākais?

Šim koncertam mēs gatavojamies īpaši, jo līdz šim esmu ļoti daudz spēlējies klubos, vietās, kur cilvēki ballējas un man par to nav iebildumu, bet tā ir nedaudz cita atmosfēra un atbildība. Tomēr, kad tu esi uz skatuves izgaismots, smuki saģērbts un kad tevi tiešām klausās, tas ir mazliet savādāk.

Cik aktīvi tad pēdējā laikā spēlē "Martin Confused?"

Jā, es biju mazliet paslēpies, ka tik nav kāds pusgads klusuma. Bet kādreiz... rekords ir 100 koncerti gadā. OK, cits jautājums ir tas, ko tu sauc par koncertu? Katrā ziņā tās bija publiskas spēles un nenotika uz ielas.

Un šogad gaidāmi koncerti nozīmē to, ka Tu atkal sāc?

Tik daudz gan vairs nebūs. Es zinu, ka decembrī būs trīs vai četri pēc savas būtības pilnīgi dažādi pasākumi un visi forši.

Kādi tad ir svarīgākie darbi, kas veicami līdz gada beigām?

Vissvarīgākais ir astotais decembris, ir viens pasākums pirms Ziemassvētkiem... un šis tas pa vidu – "Piens". Tur gan būs ballīte – atkal savādāk.

"Pienā" ir sava romantika – tur ir jauki. Īstenībā mums nesen ir uzfilmēts viens foršs video. Tika ierakstīts live koncerts labā sastāvā, kuram arī skaņa, starp citu, bija laba, bet bilde vispār ir fantastiska. (video skatāms šeit: http://vimeo.com/25658423)

Gatavojoties intervijai, meklēju Tavus mūzikas ierakstus un secināju, ka līdz šim esi izdevis tikai vienu E.P. (nepilna garuma albums), nav doma par albumu?

Jocīgi ar tiem albumiem mūsdienās... vēsturiski albums – long play veidojās tā, ka platē bija noteikts skaits minūšu, ko ierakstīt un cilvēkiem bija vairāk laika, lai to visu klausītos. Albums bija secīgs pasākums, bet šobrīd cilvēki, lielākoties, klausās tikai dziesmas, kas viņiem patīk.

Tad albums mūsdienās ir zaudējis savu nozīmi?

Jā, šķiet, ka albums ir zaudējis nozīmi. Turklāt nav jau noslēpums, ka albuma ieraksts maksā zināmu naudiņu un kaut kur rauties pie kaut kādiem sponsoriem negribas. Bet no otras – puses tagad nonāku zināmās pretrunās, jo patiesībā albumu jau rakstu. Es domāju, ka es to neizdošu kā albumu. Daudz par to domāju un sapratu, ka es vienkārši pa dziesmai atdošu cilvēkiem, kuriem tās gribas saņemt un dziesmas būs pieejamas online bez maksas.

Raidījums "Akustiskā Ceturtdiena" izskan Radio Valmiera ēterā katru ceturtdienu no plkst.19.00 līdz 20:00. Nākamajā raidījumā, 24.novembrī, pie mums viesosies viena no šī brīža aktuālākajām grupām Latvijā – "Astro`n`out"!

Uz sarakstu