LIZDA pieprasa nodrošināt finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei
Arodbiedrība uzsver, ka informatīvā ziņojuma saturs rada bažas, ka netiks pildītas vairākas iepriekš panāktās vienošanās, tostarp par pedagogu algu paaugstināšanas grafika izpildi.
LIZDA uzskata, ka informatīvajā ziņojumā netiek atspoguļots finansējuma sadalījums pa ministrijām, budžeta programmām un apakšprogrammām, prioritārajiem pasākumiem. Tāpēc arodbiedrība lūdz precizēt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem plānoto astoņu miljonu eiro sadalījumu 2020., 2021., un 2022.gadā.
Tāpat LIZDA nerodoties pārliecība, ka tiks pildīti spēkā esošie likumi, Ministru kabineta (MK) lēmumi un priekšvēlēšanu solījumi, kas iekļauti sadarbības līgumos starp LIZDA un politiskajām partijām. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka, izstrādājot valsts budžetu, prioritāri jānodrošina finansējums spēkā esošu normatīvo aktu izpildei, un tikai pēc tam var lemt par jauniem prioritārajiem pasākumiem.
"Ņemot vērā profesionāļu trūkumu daudzās svarīgās nozarēs, ņemot vērā zinātnes lomu ekonomikas attīstībā, kas dotu papildus finansējumu budžetā, tad ir jābūt ieguldījumiem cilvēkresursos un caur zinātni attīstību veicinošos pasākumos. Infrastruktūra ir svarīga, bet ieguldījumam Latvijā dzīvojošajos un strādājošajos cilvēkos jābūt pirmajā vietā," norādīja LIZDA priekšsēdētāja.
Aizstāvot savu biedru intereses, LIZDA ir izvirzījusi prasības valdībai nodrošināt finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.septembra un augstskolu mācībspēku - no 2020.gada 1.janvāra. Tāpat pieprasīts nodrošināt naudu pakāpeniskai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanai no valsts budžeta.
Pēc LIZDA domām, nepieciešams arī ikgadējs finansējuma pieaugums zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās jābūt ne mazākam par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, līdz tas sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Arodbiedrība arī prasa nodrošināt papildu finansējumu augstskolu asistenta amata zemākās darba algas likmes pietuvināšanai vispārējās izglītības pedagogu zemākai darba algas likmei.
Meisters arī pauda, ka izteikta arī prasība pēc papildu finansējuma kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai, jo ir nepieciešams paredzēt pedagoga slodzē apmaksātu darba laiku mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai, kā arī lūgums nodrošināt papildu naudu atbilstoši MK noteikumu projektam "Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām".
Valdībai izteikta arī prasība nodrošināt nozaru ministriju finansējumu Valsts pētījumu programmu īstenošanai. Turklāt LIZDA lūdz sniegt informāciju par visu nozaru ministriju plānoto un atbalstīto finansējumu Valsts pētījumu programmu īstenošanai.
LETA jau vēstīja, ka pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.
Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro. Koalīcija arī vienojusies neapliekamo minimumu 2021.gadā palielināt līdz 400 eiro, bet 2022.gadā - līdz 500 eiro. Savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai 2020.gada budžetā plānots papildus novirzīt desmit miljonus eiro.
2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.
Uz sarakstu
