Limbažnieks Amerikā pēta noziegumus pret cilvēci Ziemeļkorejas politisko cietumu nometņu sistēmā

Rolands Bogdanovs ir ieguvis bakalaura grādu Rīgas Juridiskās augstskolas studiju programmā "Tiesības un Diplomātija". ASV viņš strādā Baltijas Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) programmas ietvaros. Viņa darba vieta uz 12 mēnešiem ASV ir Starptautiskā Advokātu Asociācija (International Bar Association), kur viņš darbojas kā juridiskais pētnieks (legal fellow).

Starptautiskā Advokātu Asociācija ir pasaulē vadošā praktizējošu juristu, advokātu asociāciju un juristu biedrību organizācija - tā ietekmē starptautisko tiesību reformas attīstību un veido juridiskās profesijas nākotni visā pasaulē. Tās biedri ir vairāk kā 80,000 praktizējoši juristi, kā arī vairāk kā 190 advokātu asociācijas visā pasaulē, kas kopumā aptver vairāk kā 160 valstis. Rolanda lielākais projekts ir tā saucamais "Ziemeļkorejas projekts" (Inquiry on Crimes Against Humanity in North Korean Political Prisons), kurā viņš no juridiskā skata punkta pēta noziegumus pret cilvēci, kurus veic Ziemeļkorejas politiskajās cietuma nometnēs.

2014.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas izmeklēšanas komisijas austrāļu advokāta Maikla Kērbija  (Michael Kirby) vadībā sastādīts izveidots vērienīgs pārskats (The Report of the commission of inquiry on human rights in the Democratic People's Republic of Korea) uz 372 lapaspusēm, atklājot visus noziegumus pret cilvēci un cilvēktiesību pārkāpumus, kas veikti Ziemeļkorejā. Šis pārskats uzreiz pēc tā publicēšanas sacēla lielu ažiotāžu pasaulē un vēl līdz šim kalpo kā galvenais orientieris konkrētajos jautājumos, diemžēl jau kādu laiku viss ir pieklusis, min Rolands, jo daudz aktuālāka bijusi kodolieroču problēma Ziemeļkorejā. Līdz ar to Starptautiskā Advokātu Asociācija kā dabīgu pretreakciju tam, nolēma esošo problēmu atkal "celt gaismā", koncentrējoties tikai uz Ziemeļkorejas politiskajām cietuma nometnēm.

Darbojoties projektā, Rolands ir veltījis lielu daļu laika, lai pētītu minētā gan minētās izmeklēšanas komisijas pētījumus, gan arī pētot neskaitāmus citus avotus, turklāt ticies arī ar izbēgušiem Ziemeļkorejas ieslodzītajiem. Tāpat viņi sadarbojas ar vairākām citām organizācijām un pat pasaulē vadošajiem juristu birojiem. Pirmavoti iegūtajai informācijai par Ziemļkoreju ir paši izbēgušie ieslodzītie.

Ieskats Ziemeļkores darba nometnēs

Pirms dažiem gadiem apvienoto nācīju izmeklēšanas pētījumu rezultātos atklājies, ka Ziemeļkorejā ir vismaz piecas politiskās cietuma nometnes, kurās ieslodzīti no 80 000 līdz 120 000 iedzīvotāju. Salīdzinoši, visā Ziemeļkorejā kopā ir ap 25 miljoniem iedzīvotāju. No darba nometnēm reti kurš spēj izkļūt ārā un tajās ir ļoti augsts nāves līmenis. Tāpat, ja kāds nometnē piedzims, visticamāk, ka viņš tur nodzīvos visu savu dzīvi.

Darba nometnēs neiesloga tikai vienu vainīgo, kurš izdarījis kādu noziegumu, bet valsts varai ir tiesības ieslodzīt līdz pat trīs paaudzēm vainīgā ģimeni (iesloga vecākus, vecvecākus un bērnus).

"Pirms apcietinājuma nevienam vainīgajam nav iespēja sevi aizstāvēt tiesas priekšā. Viņi vienkārši ierodas pie cilvēkiem mājās, paņem tos, nereti arī to ģimenes locekļus un aizved prom," piebilst Rolands.

Ziemeļkoreja darbojas pēc Marksisma-ļeņinisma pricipiem, kur ir nosodāms viss, ko cilvēks nedara valsts labā. Iemesli, kāpēc cilvēkus iesloga darba nometnēs ir dažādi - politiski, reliģiski vai vienkārši nevēlešānās pakļauties valdošajai sistēmai. Ziemeļkoreja ir strikta atejistu valts, kurā neviens nedrīkst publiski piekopt jebkāda veida reliģiju. Tāpat nedrīkst slikti izteikties par nevienu cilvēku, kurš ir vadībā - par valsts iekārtu, kādu no partijas biedriem vai par valsts līderi Kimu Čenunu. Nometnēs var ieslodzīt pat tad, ja kādam augstāk stāvošam cilvēkam ir nesaskaņas ar kādu iedzīvotāju.

"Ja tu kaut ko nepareizu izdari, ja tu kaut ko nepareizu pasaki, mēģini aizbēgt no valsts vai veic kādu nepareizus ekonomiskos darījumus, pat tad tad, ja mēģini izveidot savu biznesu, tas viss ir nosodāms. Tevi paņem un aizved. Viņiem nav nepieciešami nekādi pamatojumi un pierādījumi," atklāj Rolands.

Ieslodzīto ciešanas nometnēs

Ziemeļkorejas darba nometnes ir salīdzināmas ar nometnēm, kādas 20.gadsimtā ierīkoja Padomju savienība un nacistikā Vācija (Gulags, Aušvica u.c.). Ziemeļkorejas cietuma nometnēs ir absolūtā kontroles zona un pārraudzināšnas zona. No pārraudzināšanas zonas ir iespēja tikt ārā pēc trīs gadiem, bet tā atrodas tikai vienā no piecām nometnēm un tāpat, tiekot no tās ārā, cilvēks iznāk pavisam citādāks. Rolands min piemēru no liecībām: "Ja, piemēram, ieslodzītais ieejot nometnē sver 80 kilogramus, pēc pāris mēnešiem viņš var svērt nieka 30 kilogramus. Ēdiens ir stipri ierobežots un cilvēki izskatās kā staigājoši skeleti. Viņi nespēj loģiski domāt. Viņi priecājas, ja cietumā atrod čūsku vai žurku, ko arī svaigu apēd. Viņi ēd zāli un un principā visu, kas kustās vai nekustās. Cietumā pat notiek ciņa par ēdienu, kamēr sargi to uztver kā izklaidi."

Pārraudzināšanas metodes - spīdzināšana ūdenī, kastē un citas...

Rolands min, izpētot situāciju Ziemļkorejā, secinātas piecas galvenās pārraudzināšanas metodes, ko pielieto ieslodzītajiem:

*Spīdzināšana ūdenī - ieslodzīto ieliek mucā un piepilda to ar ūdeni tā, lai cilvēks gaisu var ievilkt tikai stāvot uz pirkstgaliem. Mucā cilvēku tur 24 stundas, līdz ar to, lielākā daļa ieslodzīto tā arī nomirst, jo neesot iespējams 24 stundas nostāvēt uz pikstgaliem.

*Pakāršanas metode - cilvēku kailu ar striķi pakar ar kājām gaisā un apsargi viņu sit un spīdzina

*"Boxroom" (spīdzināšana kastē) - cilvēku ieliek mazā telpā vai kastē, kurā nav iespējams apgulties vai nostāties uz kājām, bet ir iespējams apsēsties ļoti neērtā pozā. Cilvēku kastē tur no trīs līdz piecām dienām.

*Tāpat ir izveidota speciāla iekārta, kur cilvēku nogulda uz ceļgaliem un uz ceļgala locītavām uzliek koku, lai cilvēkam pilnībā apstātos asinsrite. Cilvēkam jāstāv tādā pozīcijā ilgu laiku, līdz ar to pēc tam nav iespējams paiet un pat nostāvēt kājās.

*"Baloža" spīdzināšanas metode - Šī ir vispopulārākā spīdzināšanas metode par kuru saglabājušās visvairāk liecību. Cilvēkam sasien rokas aiz muguras tā, lai tās būtu 60 cm augstumā no zemes. Cilvēks ir izliecies uz priekšu, ceļgali ir saliekti, bet nav pilnībā pie zemes un tā viņš karājas ar rokām aiz muguras. Kamēr tas notiek, apsargi ar palīginstrumentiem ieslodzītajiem sit pa vēderu un ribām.

Par apmetnēm ir dzirdēti daudz un dažādi drausmīgi stāstu, bet Rolandam no liecībām spilgiti atmiņā palicis viens: "Tas ir ļoti liels noziegums, ja sieviete cietuma nometnē ir palikusi stāvoklī. Bijuši gadījumi, kad sievieti izvarojis pats cietuma apsargs un viņa palikusi stāvoklī. Parasti sievietēm veic piespiedu abortus, bet šajā gadījumā neveica. Sievietei nav pietiekams uzturs un viņu nostrādina 12 stundas dienā līdz pat pēdējam grūtniecības mēnesim, līdz ar to, parasti bērns nepiedzimst vesels vai dzīvs. Sieviete to visu darīja, bet beigās, bērns tāpat piedzima vesels. Uzreiz pienāca klāt sargs, paņēma bērnu, ielika to ūdens bļodā ar seju uz leju mātes priekšā un bērns nomira. Tas bija kā piemērs pārējiem cietumniekiem, lai tas vairs neatkārtotos."

Tāpat, ja cietuma apsargam kaut kas nepatīk, viņš bez brīdinājuma var ieslodzīto nošaut vai likt viņam ciest. Apsargi uzskata, ka jebkurš cilvēks, kurš nonāk nometnē vairs nav cilvēks, bet dzīvnieks un pret to tā arī jāizturas. "Ir bijuši vairāki gadījumi, kad apsargs nav vēlējies "smērēt rokas" un licis citiem ieslodzītajiem nosist konkrēto cilvēku. Ja tas netiek izdarīts, cieši viņi paši," par notikumiem nometnēs stāsta Rolands. 

Projekta kulminācija

Projektu par cilvēktiesību pārkāpumiem prezentēs ceturtdien, 8.decembrī. Prezentācija notiks tiesas sēžu izspēles formā. Tai nebūs juridisks spēks, jo tā nav īsta tiesas sēde, taču tā ir iespēja cilvēkiem parādīt, kas notiek Ziemeļkorejā.

"Ziemeļkorejas politiskā nostāja ir tāda, ka viņiem tādas nometnes nemaz nav. Viņiem vairākkārt lūgts, lai slēdz esošās nometnes, bet viņi noliedz to eksistenci," stāsta juridiskais pētnieks.

Rolands atklāj, ka pasaules mērogā jau ir runāts par šādām tēmām, bet līdz galam neviena lieta novesta nav: "Mēs organizejam šādu pasākumu, lai pavēstītu par to pasaulei. Ir bijis fokuss un par to runā arī lielajās organizācijās. Kaut ko ik pa laikam paceļ gaismā, bet kopumā nav koncentrēšanās un neviens nemēģina šīm iekšējām problēmām meklēt risinājumus. Visiem ir svarīgākas lielās un gobālās problēmas, kā kodolieroču izplatība un to neprogronozējamie testi. Daudzi nesaprot, ka nedomājot par iekšējām problēmām, kas ir Ziemeļkorejā, nekad neizdosies novērst kodolieroču problēmu, kas viņiem ir. Ir jāsāk no iekšienes. Jāsāk ar cilvēktiesībām un spiedienu un valdību, kā arī Ķīnu un Krieviju, kas bloķē visas ANO Drošības Padomes rezolūcijas, kuras saistītas ar Ziemeļkoreju. Tādā veidā – tikai no apakšas uz augšu ir iespējams tikt pie lielās problēmas. Kodolieroči ir viņu drošības garants. Ar viņiem runās, ieviesīs kaut kādas sankcijas, bet līdz galam apturēt viņu draudus iespējams tikai tā."

Pie projekta kopā strādā dažādu jomu eksperti - grāmatu autori, publikāciju autori, juristi un advokāti, kas darbojas ar šīm problēmām.

Tiesas sēdi vadīs trīs pasaulē ievērojami advokāti ar plašu pieredzi starptautiskajās kriminālajās tiesās un tribunālos - Navanethem Pillay (priekšsēdētāja), Mark Harmon, Thomas Buergenthal. Kā prokurori šajā sēdē piedalīsies - Greg Kehoe, Federica D’Alessandra un Steven Kay, Q.C. Tiks uzkalusītas trīs Ziemeļkorejiešu liecības – viena no bijušā ieslodzītā un divas no valsts amatpersonu puses, kas bijušas saistītas ar politisko cietumu sistēmu. Papildus tam liecības sniegs divi zinoši eksperti, kas gadiem pētījuši šīs cietuma nometnes un valsts politisko iekārtu, kā arī saņemtas 10 ar zvērestu apliecinātas rakstveida liecības (affidavit) no aizbēgušajiem ieslodzītajiem. Tiesas sēdes rezultātā ne vēlāk kā 60 dienas pēc tās norises izdos un publiskos dokumentu ar lēmumu un tālākiem ieteikumiem. Pasākumu translēs tiešraidē un tas būs pieejams visā pasaulē.

"Tā nav un nebūs reāla tiesas sēde ar juridisku spēku, bet es arī negribētu to nosaukt par vienkāršu teātri. Tā būs pavisam nopietna un reālistiska variācija par to, kā viss notiktu, ja pēkšņi būtu iespējams viņus notiesāt un nebūtu politisko un juridisko šķēršļu. Vienīgais veids, kā viņus dabūt pie taisnības, ir, saņemot atzinumu no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) drošības padomes. Līdz šim tas nav izdevies un dotajā brīdī tas arī neizdosies. Ķīnai un Krievijai ir veto tiesības un viņi var vienkārši bloķē šo iniciatīvu. Viens no mūsu uzdevumiem ir meklēt alternatīvus variantus, kā to izdarīt," tiesas sēdes izpildi skaidro Rolands.

Pēc projekta prezentēšanas, autori visu svarīgāko informāciju un tiesas sēdes izspēles video materiālu apkopos un izsūtīs visām lielākajām organizācijām, kā arī ASV senātam. Tāpat apkopojumu ielādēs USB zibatmiņās un noplūdinās pa visu Ziemeļkoreju.

Ieskatam

Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Krievijas Federāciju, ziemeļos pa Amnokganas upi — ar Ķīnas Tautas Republiku, bet dienvidos — ar Korejas Republiku. No Dienvidkorejas Ziemeļkoreju atdala aptuveni 4 km plata Korejas Demilitarizētā zona. Lielākā daļa no iedzīvotājiem ir korejieši, kā arī ķīnieši (aptuveni 50 000) un japāņi (aptuveni 1800).

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika ir totalitāra diktatūra ar izteiktu vadoņa personības kultu. Pēc valsts dibinātāja un vadītāja Kima Irsena nāves, kurš 1994. gadā pasludināts par "mūžīgo prezidentu", valsts faktiskais vadītājs līdz 2011.gada beigām bija viņa dēls un mantinieks — Kims Čenirs, kas ieņēma Ziemeļkorejas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja amatu. Pašreizējais valsts vadītājs ir viņa jaunākais dēls Kims Čenuns.

Uz sarakstu