Konstitucionālo tiesību eksperts: Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidenta prombūtnē nav pilnvaru lemt par parlamenta atlaišanu

Lūgts komentēt situāciju, kad Valsts prezidenta pilnvaras uz Raimonda Vējoņa slimības laiku ir uzticētas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Pastars norādīja, ka šādam noregulējumam laika rāmji nav noteikti. "Laikam šeit nav principiālas nozīmes. Pilnvaru izpilde notiek saziņā, bet tas nenozīmē, ka visas pilnvaras ir nodotas Saeimas priekšsēdētājai," sacīja Pastars.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka ne Saeimas atlaišana, ne premjerministra nominācija nav nododamas. To visu var tikai prezidents. Ja runājam par citiem kārtējiem darbiem, tas atkarīgs no paša prezidenta," norādīja Pastars. "Ja prezidents ir rīcībspējīgs, to visu var darīt viņš pats. Šeit pamatā mēs varam runāt par likuma izsludināšanu un neatliekamajiem darbiem, kurus prezidents pats nav spējīgs paveikt," piebilda eksperts.

Pastars aicināja nepārspīlēt pilnvaru uzticēšanas lomu. "Prezidents ir un paliek Raimonds Vējonis," sacīja Pastars, "galu galā dokumenti jau nāk no prezidenta kancelejas. Tikmēr vizītēs vai citās tikšanās var piedalīties arī ārlietu ministrs vai premjerministrs."

Runājot par likuma "Par valsts noslēpumu" 5.pantu, kas nosaka, ka informācijai par valsts vadītāju veselības stāvokli ir aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību, Pastars pauda viedokli, ka tas neliek izpaust visus datus par prezidenta veselības stāvokli. Šāda veida dati esot jāsniedz samērīgi situācijai, vērtējot no sabiedrības interešu un nozīmīguma viedokļa.

"Piektais pants nav jātulko tā, ka katrs cilvēks var dabūt jebkādu prezidenta slimības vēsturi un analīzes par jebkuru laika periodu. Tas ietu pāri mērķim," sprieda Pastars. Runājot par ASV piemēru, viņš norādīja, ka ar noteiktu regularitāti tiek sagatavoti pārskati par prezidenta stāvokli, kuru var izpaust tikai ar prezidenta piekrišanu.

Arī partijas "Vienotība" līdere, Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Solvita Āboltiņa sacīja, ka "bez dziļas analīzes" var teikt, ka šīs ir prezidenta pilnvaras, kas nepāriet pienākumu izpildītājam. Viņa pauda viedokli, ka gadījumā, ja valdība netiktu izveidota, nākamā Ministru prezidenta kandidāta nominēšana nebūs Valsts prezidenta pienākumu izpildītājas - Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) - kompetencē.

Āboltiņa arī pauda cerību, ka Valsts prezidenta veselības stāvoklis jau rīt būs tāds, lai viņš spētu komunicēt un vēlāk arī nepieciešamības gadījumā parakstīt attiecīgus dokumentus.

Tas, ka prezidents nevar pildīt pienākumus, patlaban nevar ietekmēt valdības veidošanas procesu, uzskata Āboltiņa. Viņa uzsver, ka Valsts prezidents savu uzdevumu jau ir veicis, nominējot Ministru prezidenta amata kandidātu, proti, uzticot valdības veidošanu Zaļo un zemnieku savienības pārstāvim, Saeimas deputātam Mārim Kučinskim. "No mums atkarīgs, vai šī valdība tiks izveidota, cik ātri tas notiks, cik rīcībspējīga un ilgtspējīga tā būs," sacīja Āboltiņa.

LETA jau vēstīja, ka Vējonis pirmdien tika nogādāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers". Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā iepriekš apstiprināja, ka Vējonis devies uz stacionāru, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku atveseļošanos no vīrusa infekcijas.

Izvērtējot Vējoņa veselības stāvokli, ārsti nolēma turpmāko prezidenta ārstēšanu veikt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā atbilstoši tās profilam. Prezidents tika ievietots Latvijas Kardioloģijas centrā, kur trešdien viņam veikta sirds operācija.

Uz sarakstu