Komisija saglabā steidzamību hibrīddraudu novēršanai virzītajiem Krimināllikuma grozījumiem
Steidzamības atcelšanu bija rosinājusi deputāte Inga Bite (LRA), jo uzskata, ka likumprojekta skatīšana divos lasījumus nav pareizais veids šo jautājumu apspriešanai. Steidzamības atcelšana ļautu likumprojektu skatīt trīs lasījumos, tādējādi radot iespēju ar likuma izmaiņām virzīties apdomīgāk un iesniegt priekšlikumus nepieciešamiem uzlabojumiem uz trešo lasījumu, skaidroja politiķe.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) aicināja neatbalstīt šo priekšlikumu, jo Juridiskā komisija plāno izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus. Tāpat arī likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē tiks pārcelta no 7.aprīļa uz 21.aprīli.
Komisija šodien pavirzījās uz priekšu atsevišķu priekšlikumu izskatīšanā, atbalstot sodu par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā, vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu. Attiecīgais formulējums saistīts ar jau iepriekš atbalstīto virzību uz augstāk minēto pretvalstisko darbību veikšanu, ja tās veiktas valsts pamatlikumā neparedzētā veidā.
Juridiskā komisija šodien vēl nenoslēdza darbu pie grozījumiem, un tai vēl būs jāturpina darbs pie iesniegto priekšlikumu izskatīšanas.
Kā ziņots, komisija iepriekš atbalstīja Krimināllikuma grozījumu normas precizēšanu, paredzot sodu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) bija piedāvājis veikt izmaiņas grozījumos, lai novērstu "jebkādas šaubas par to, ka likumprojekts neatbilst Satversmes 100.pantam un ierobežo tiesības uz vārda brīvību".
Jau vēstīts, ka likumprojektā ir iekļauta norma, kas rada bažas par vārda brīvības un citu pamattiesību nesamērīgu ierobežošanu, jo paredz kriminalizēt arī valsts noslēpuma iegūšanu, ja tā nav saistīta ar spiegošanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Ja šo normu pieņems negrozītu, līdz pat pieciem gadiem cietumā varētu draudēt arī žurnālistiem, kas ir ieguvuši kādu noslepenotu dokumentu, atzīmēja raidījums.
Minētā "žurnālistu norma" otrdien komisijas sēdē netika skatīta.
Uz sarakstu