Jelgavas dome ar konkrētu projektu iecerēm aktualizē attīstības programmas investīciju plānu

Kopējais plānotais nepieciešamais investīciju apjoms laikā no 2014.gada līdz 2020.gadam sasniedz aptuveni 441 miljonu eiro. Finansiāli ietilpīgākās investīciju plāna sadaļas ir rīcībpolitikas "Kvalitatīva un droša pilsētvide" un "Mobilitāte un pilsētas sasniedzamība", kuru īstenošanai paredzēti 25% no kopējā investīciju projektu budžeta jeb attiecīgi aptuveni 109,6 miljoni eiro un aptuveni 109,8 miljoni eiro.

Nākamā finansiāli nozīmīgākā investīciju plāna sadaļa ir rīcībpolitikas "Izglītība mūža garumā un konkurētspēja darba tirgū" īstenošanai, kas aptver 21% jeb aptuveni 90,5 miljonus eiro.

Rīcībpolitikas "Pētniecība, inovatīva uzņēmējdarbība un industriālā attīstība" investīciju projekti veido 16% no investīciju plāna budžeta jeb 71 miljonu eiro.

Mazāks īpatsvars investīciju plāna budžetā ir rīcībpolitiku "Atpazīstams un konkurētspējīgs piedāvājums kultūras, tūrisma un sporta jomās" un "Veselības un sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība" projektu finansējumam - attiecīgi 10% jeb aptuveni 46,4 miljoni eiro un 3% jeb aptuveni 13,8 miljoni eiro.

Aktualizētajā investīciju plānā tika iekļauti vairāki Jelgavas pilsētas plānotie integrēto teritoriālo investīciju projekti.

Plānots palielināt arī privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, kuri attiecīgi piedalītos ar investīcijām no savas puses.

Starp tādiem pievienots projekts "Piekļuves uzlabošana Rubeņu ceļa industriālās zonas attīstībai, 1.kārta", kur tiktu piesaistītas privātās investīcijas 302 500 eiro apmērā, kā arī tiktu izveidotas sešas jaunas darbvietas. Pašvaldības prognozētais projekta finansējums ir 355 882 eiro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums - 302 500 eiro.

Savukārt 2.kārtas projektā piekļuves uzlabošanai Rubeņu ceļa industriālās zonas attīstībai piesaistītās privātās investīcijas tiek lēstas 1 030 000 eiro apmērā, projektā izveidojot desmit jaunas darbvietas, kur pašvaldības projekta prognozētais apjoms ir 1 210 000 eiro, no tā ERAF līdzekļi - 1 028 500 eiro.

Šajā joma iecerēta arī transporta infrastruktūras sakārtošana Aviācijas ielas industriālās zonas attīstībai, piesaistot privātās investīcijas 955 000 eiro apmērā, kur projekta prognozētais finansējums būtu 1 122 965 eiro, tostarp ERAF finansējums - 954 520 eiro.

Projektam "Tehniskās infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības attīstībai degradētā teritorijā" finansējumu lēš 4 941 176 eiro apmērā, ieskaitot ERAF līdzfinansējumu 4 200 000 eiro apmērā, ka rezultātā tiktu revitalizēta industriālā teritorija aptuveni 14 hektāru platībā, piesaistot privātās investīcijas 4 200 000 eiro apmērā.

Šajā projektā plānota rūpnieciskās apbūves teritorija, kas izvietojas kvartālā starp dzelzceļu, Prohorova ielu, Neretas ielu, Rubeņu ceļu un Garozas ielu, kur privātīpašniekiem un valstij piederošās teritorijās izvietotas bijušās un tagadējās ražotnes. Šīs teritorijas attīstības potenciāls patlaban nav izmantots, jo bijušo ražošanas uzņēmumu teritorijās atrodas nolietotas ēkas, nesakārtotas inženierkomunikācijas, teritorija ir degradēta.

Šī ir vienīgā rūpnieciskajai apbūvei paredzētā teritorija Lielupes baseinā, kura ir savienota ar dzelzceļa maģistrālo tīklu un kur vēsturiski ir izveidota tauvošanās iespēja ūdens transportam. Tā kā teritorija atrodas Lielupes krastā, iespējama ūdens transporta attīstīšana lielgabarīta un nestandarta kravu pārvadājumiem gan pašreizējo, gan neizmantoto ražotņu pilnvērtīgai izmantošanai un iekļaušanai ekonomiskajā apritē.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) domes sēdē komentēja, ka šī nākotnes iecere esot saistīta ar Rīgas ostas interesēm par graudu termināli Jelgavā, no kura graudus iespējams vest baržās, kas spējot, tiltu netraucētas, brīvi pārvietoties pa Lielupi.

Savukārt citā projektā bijušās lidlauka teritorijas revitalizācija un inženiertehniskās infrastruktūras un pievedceļu sakārtošana un izveide 40 hektāru platībā varētu prasīt projekta finansējumu 10 725 902 eiro apjomā ar ERAF līdzfinansējumu 9 117 017 eiro, piesaistot privātās investīcijas 9 117 017 eiro apmērā.

Starp šīs jomas projektiem ir arī "Ielu infrastruktūras sakārtošana Ziemeļaustrumu rūpniecības rajona attīstībai", kas revitalizētu industriālo teritoriju 170 hektāru platībā, piesaistot privātās investīcijas 5 669 500 eiro apmērā, bet pašvaldības projekta finansējumu prognozē 6 670 000 eiro apmērā ar ERAF finansējumu 5 669 500 eiro apmērā.

Ziemeļaustrumu rūpnieciskais rajons izvietojies pilsētas ziemeļaustrumu daļā gar Loka maģistrāli, sākot no Loka maģistrāles un Aviācijas ielas krustojuma līdz pilsētas administratīvai robežu ar Ozolnieku novadu virzienā uz Rīgas šoseju.

Šajā teritorijā darbojas tādi uzņēmumi kā mašīnbūves uzņēmums SIA "AKG Thermotechnik Lettland" (211 strādājošie), plastmasas cauruļu ražotne SIA "Evopipes" (106 strādājošie), piena pārstrādes rūpnīca SIA "Latvijas Piens" (86 strādājošie), SIA "Jelgavas Tipogrāfija" (116 strādājošie), metālapstrādes uzņēmums SIA "SFM Latvija", lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības un servisa uzņēmums SIA "Konekesko Latvia" (89 strādājošie) un citi, kā arī attīstās jaunas ražotnes.

Starp Loka maģistrāli, dzelzceļu un Aviācijas ielu atrodas SIA "NP Jelgavas biznesa parks", kas ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā un tiek attīstīts vēsturiskās automobiļu rūpnīcas RAF teritorijā. Parkā izvietoti tādi pazīstami uzņēmumi kā AS "PET Baltija", SIA "Eko PET", SIA "Cross Timber Systems", SIA "Smurfit Kappa Baltic", AS "Baltijas gumijas fabrika" un citi.

2015.gada nogalē Jelgavas biznesa parks ir pabeidzis jaunu industriālo platību attīstību, izveidojot jaunas ražošanas ēkas ar kopējo platību 21 823 m2, kas ļaus attīstīt apstrādes rūpniecības nozaru mazo un vidējo komersantu darbību un izveidot jaunas darbvietas. Loka maģistrālei, Rubeņa ceļam un Langervaldes ielai pieguļošās teritorijas šobrīd ir neapbūvētas, kā arī nav izveidota to inženiertehniskā infrastruktūra.

Starp pašvaldības iecerētajiem projektiem aktualizēta Pilssalas ielas degradēto teritoriju sakārtošana ar 705 882 eiro finansējumu, kur 600 000 eiro plānoti no ERAF.

Pašreizējais ielas stāvoklis posmā no tilta pār Lielupi līdz dabas lieguma "Lielupes palienes pļavas" teritorijai ir sliktā tehniskā stāvoklī, segums ir nolietojies, nav gājēju celiņu, apgaismojuma, tilts pār kanālu ir ar nepietiekamu nestspēju, līdz ar to ir apgrūtināta dabas lieguma teritoriju apsaimniekošana, kā arī sporta un atpūtas objektiem nav iespējams nodrošināt tehnisko līdzekļu piebraukšanu.

Aktualizēto projektu klāstā iekļauta arī Vecpilsētas degradēto teritoriju sakārtošana ar 1 176 471 eiro finansējumu (1 000 000 eiro tiek prognozēti no ERAF), kur tiktu īstenota ēkas Vecpilsētas ielā 2 restaurācija un aprīkošana, tajā pēcāk ierīkojot Amatu namu.

Starp aktualizētajiem projektiem ir arī mācību iestāžu siltināšanas projekti, plānojot siltināt bērnudārza "Sprīdītis" ēkas ar 350 000 eiro finansējumu (297 500 eiro - no ERAF), un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanu ar 1 550 000 eiro finansējumu (549 687 eiro - no ERAF).

Plānota arī patlaban tukšās pašvaldības ēkas Zemgales prospektā 7 energoefektivitātes paaugstināšana ar prognozēto finansējumu 227 382 eiro (193 275 eiro - no ERAF).

Ārpus siltināšanas projektiem kā aktuāls iekļauts projekts "Mācību vides uzlabošana Jelgavas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā", kam prognozē finansējumu 7 878 527 eiro apmērā, tostarp 6 696 748 eiro no ERAF.

Šajā projektā paredzēta Valsts ģimnāzijas ēkas kompleksa rekonstrukcija, sporta stadiona rekonstrukcija pie Valsts ģimnāzijas, mācību aprīkojuma modernizācija Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kā arī mācību vides uzlabošana Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā.

Mācību iestāžu apstākļu uzlabošanā plānots arī projekts "Jelgavas Amatu vidusskolas infrastruktūras uzlabošana un mācību aprīkojuma modernizācija, 2.kārta" ar prognozēto finansējumu 3 659 942 eiro (3 110 951 eiro - no ERAF).

Investīciju plānā aktualizēti ar vairāki citi projekti.

Uz sarakstu