Jauns projekts Smiltenes luterāņu baznīcā

Sperot pirmos soļus pretī daudzo, samilzušo problēmu risinājumam, baznīcā līdz pirmdienai, 15.augustam, iecerēts realizēt projektu "Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana".

"Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016 projektu konkursa ietvaros ieceres realizēšanai piešķīris 1000 eiro," informē projekta vadītāja un biedrības Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai" valdes locekle Laima Šmite – Ūdre.

Tas ir pirmais lielākais projekts, kuru īsteno pagājušajā gadā izveidotā biedrība "Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai". Tā dibināta ar mērķi – saglabāt un popularizēt draudzes kultūrvēsturisko mantojumu, rūpēties par šo vērtību pieejamību dievnama apmeklētājiem un plašākai sabiedrības daļai.

Biedrība pulcē kopā līdzīgi domājošus ļaudis, kuri vēlas iesaistīties draudzes pārziņā nodotā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Respektējot to, ka šie cilvēki var arī nebūt draudzes locekļi un regulāri dievkalpojumu apmeklētāji.

"Jaunā projekta ietvaros noticis Baznīcu nakts pasākums, kura laikā veikta apmeklētāju aptauja par nepieciešamajām aktivitātēm dievnama vērtību popularizēšanā un viņu iespējamo līdzdalību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm," informē Laima – Šmite – Ūdre.

"Ar aptaujas rezultātiem varēs iepazīties svētdien, 17.jūlijā, plkst.14.00, kad visi interesenti aicināti baznīcā uz diskusiju. Tās laikā projektā iesaistītie eksperti informēs arī par savām galvenajām atziņām pēc Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas grāmatu, fotomateriālu un arhitektoniski māksliniecisko vērtību apzināšanas un ekspertīzes."

Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto gramatu un rokrakstu eksperte Ināra Buce ir veikusi Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes grāmatu arhīva un rokrakstu inventarizāciju, izpēti un sistematizēšanu. Apmeklētāji ar daļu no tiem varēja iepazīties Baznīcu nakts laikā. Šobrīd tiek veidota jauna pastāvīgā ekspozīcija. Vērtīgākos un interesantākos materiālus attīra, digitalizē un darba gaitā publicēs portālā www.zudusilatvija.lv. Iecerēts, ka tos varēs aplūkot arī virtuālā izstādē Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

"Eksponātu digitalizācija ir vienīgais veids, kā publiskot materiālus, kuri vecuma, dažādu bojājumu dēļ pēc zināma laika var vienkārši sairt," stāsta draudzes mācītājs Reinis Kulbergs. "Tāpat daudzi senie izdevumi vairs nav tik labā stāvoklī, lai tos varētu dot šķirstīt katram interesentam. Jādomā par to, kā nodrošināt senajiem dokumentiem atbilstošus glabāšanas apstākļus." 

Draudzes arhīvu tuvākajā laikā paredzēts nodalīt no ekspozīcijas un pārvietot uz atsevišķu telpu, kurā iespējams nodrošināt vajadzīgo mikroklimatu.

Projekta īstenošanā iesaistītie eksperti veikuši daļēju vērtīgāko materiālu dezinfekciju un informējuši par nepieciešamajiem pasākumiem, lai glābtu no aiziešanas nebūtībā senās grāmatas un rokrakstus.

Šobrīd vislielākās problēmas, kas prasa steidzamāko risinājumu – baznīcas jumta bojājumi un tas, ka draudzes arhīvs atrodas tam nepiemērotā vietā. Senos izdevumus nelabvēlīgi ietekmējusi ilgstoša atrašanās neapkurinātās telpās, kurās caur bojāto jumtu iekļuvis mitrums, daļā izdevumu rosinot pelējuma sēnītes attīstību un izplatīšanos.

Arhīva materiālus nepieciešams attīrīt un dezinficēt. Draudzei vajadzīga seno dokumentu glabāšanai atbilstoši skapji un mapes.

Inventarizācijas laikā konstatēts, ka Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes arhīva materiālus mēģināts sistematizēt jau agrāk. Projekta īstenotāji ir ļoti pateicīgi smilteniešiem, draudzes locekļiem un vēstures studentiem par iepriekšējos gados veiktajiem pētījumiem. Tas ir liels ieguldījums arhīva vērtību apzināšanā. Tomēr secināts arī tas, ka vairāki vērtīgi materiāli ir arī pazuduši. Iespējams, ņemot vērā sociālisma laikam raksturīgo nesaudzīgo attieksmi pret kristīgajām vērtībām, pēc mācītāja Cimdiņa nāves zināma draudzes arhīva daļa nav no mācītājmuižas nav pārvesta uz baznīcu, bet izklīdusi.

Biedrība aicina cilvēkus, kuru rīcībā nonācis kaut kas no minētā, atdot šos materiālus sabiedrībai: draudzei, Latvijas Valsts vēstures arhīvam vai Latvijas Nacionālajā bibliotēkai, kur tos digitalizēs un parūpēsies par senatnes liecību pieejamību ikvienam interesentam.

"Aptauju rezultāti vēsta, ka iedzīvotājus no visiem baznīcu arhīvu materiāliem visvairāk interesē senās baznīcu grāmatas, kurās cilvēki jau izsenis izmantojuši, lai izsekotu savus radurakstus. Taču arī citi senie izdevumi var būt nozīmīgi Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma un novada attīstības izpētē. Tāpēc būtu nekorekti tos savtīgos nolūkos paturēt mājas bibliotēkā," uzskata Reinis Kulbergs.

"Izpētot draudzes rīcībā esošos materiālus, atklāti vairāki, ļoti vērtīgi senie izdevumi, kas sniedz daudzpusīgu priekšstatu par Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes un tās mācītāju ieguldījumu novada attīstībā.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sajūsminājās par Ķeizariskās Krievijas rīkojumu grāmatām, kas saglabājušās no laika, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā," stāsta Reinis Kulbergs. "Šie, tāpat kā vairāki citi draudzes arhīva iespiedarbi, ir bibliogrāfiski retumi. Nozīmīga ir arī mācītāja Kārļa Kundziņa kultūrvēsturisko materiālu kolekcija, kas izveidota, kalpojot Smiltenes draudzē.

Visvairāk šajā bibliotēkā pārstāvētas dažādas dziesmu grāmatas, reliģiskā un filozofiskā literatūra, seni žurnāli un mākslas izdevumi, kas ļauj izpētīt Smiltenes mācītāju interešu loku, kā arī ir nozīmīga kultūrvēsturiska liecība."

Pētot senatnes liecības, atrasts Jēkaba Drandes podnieku meistara diploms un dažādi, ar Smilteni un mācītāju dzimtām saistīti fotoattēli. Draudzes pārziņā ir seni dokumenti, kuru atšifrēšana un izpēte vēl tikai priekšā. Tāpat novada vēstures izpētē nozīmīgas un interesantas ir arī senās kases un statistikas grāmatas, kurās apkopoti dievgaldnieku saraksti, informācija par sadarbību ar muižām, ziedojumiem un draudzes izdevumiem.

Apmeklētāji Smiltenes luterāņu baznīcas muzejā var aplūkot 20. gs. sākuma mūzikas instrumentus, kas piederējuši draudzes bazūņu orķestra mūziķiem. Pūšamo instrumentu majestātiskās skaņas priecējušas smilteniešus un viņu viesus gan priekšnesumos dievnamā, gan baznīcas dārzā un tornī. Orķestranti regulāri piedalījušies dievkalpojumos.

Reinis Kulbergs saka lielu paldies Smiltenes novada bibliotēkas bibliogrāfei Aldai Liukei par palīdzību seno rokrakstu šifrēšanā un ieteikumiem draudzes arhīva tālākai izpētei. "Mūsu pārziņā ir arī materiāli, kas varētu interesēt citas draudzes. Tie varētu būt labs sākums turpmākai sadarbībai un sadraudzībai," uzskata draudzes mācītājs. Viņš un tāpat arī projekta vadītāja Laima Šmite – Ūdre pārliecināti, ka iesāktais projekts ir tikai sākums lielam un skaistam darbam, kurā aicināts iesaistīties ikviens. Lai kopīgiem spēkiem neļautu aiziet bojā vērtībām, kas nosargātas visus skarbos padomju okupācijas gadus.

Uz sarakstu