Iesniedz kasācijas sūdzību strīdā par Liepājas metalurga akcijām
Sergejs Zaharjins uzskata, ka AT Civillietu tiesu palāta, izskatot lietu apelācijas instancē, ir nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normas un ir pārkāpusi procesuālo tiesību normas, kā rezultātā lieta ir izspriesta nepareizi. Kā jau ziņots, AT Civillietu tiesu palāta 2014.gada 6.februāra spriedumā faktiski ir atzinusi, ka prasītāja Kirova Lipmana versija par LM akciju atprasīšanu nav pierādīta.
Sergejs Zaharjins lūdz ierosināt kasācijas tiesvedību un nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā AT Senāta paplašinātā sastāvā, kā arī atcelt AT Civillietu tiesu palātas 6. februāra spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai citā tiesnešu sastāvā.
Kā norādīts AT Civillietu tiesu palātas 6. februāra sprieduma motīvu daļā, Kirova Lipmana pieņēmums par strīdus akciju pārskaitīšanu (starp Kirovu Lipmanu un Sergeju Zaharjinu it kā noslēgta mutiska vienošanās par 1,9 miljonu LM akciju nodošanu Kirovam Lipmanam) "nevar tikt atzīts par pierādītu atbilstoši Civilprocesa likuma 104.panta pirmajai daļai, jo tas neapstiprinās ne ar vienu lietas materiālu vai kādu citu tiesas sēdē pārbaudītu pierādījumu." 2003.gada septembrī uzņēmums Gesil Limited pārskaitīja trim LM akcionāriem – Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam – aptuveni 4,9 miljonus LM akciju katram. Pēc divām nedēļām Lipmans 1,9 miljonus LM akciju pārskaitīja Zaharjinam.
AT Civillietu tiesu palāta savā spriedumā ir noraidījusi Lipmana versiju par to, ka 1,9 miljoni LM akciju bijuši nodoti Sergejam Zaharjinam uz laiku līdz tiks sasniegti kādi LM biznesa mērķi. Tiesa secina, ka prasītāja atsaukšanās uz biznesa mērķi ir vienīgi pašam prasītājam (tātad, Kirovam Lipmanam) subjektīvi izprotams arguments un ar to nevar pierādīt kāda darījuma pastāvēšanu. Kirova Lipmana versija par to, ka LM modernizācijai ir bijis nepieciešams viens LM akciju kontrolpaketes īpašnieks, kurš vestu sarunas par finansējuma piesaisti, nav pamatota, jo ar uzņēmuma modernizāciju, tai skaitā finansēšanas jautājumiem, nodarbojas uzņēmuma valde, nevis akcionāri. Pretējā gadījumā neviens biržā tirgū kotēts uzņēmums, kura akcijas pieder simtiem nelielu akcionāru, nespētu piesaistīt finansējumu modernizācijai.
Arī Kirova Lipmana pieaicināto liecinieku (Jānis Naglis, Uldis Osis un Benita Voronova) liecības, kurās tiek atreferēts Kirova Lipmana atstāsts par it kā mutiskas vienošanās esamība starp Lipmanu un Zaharjinu, AT spriedumā nav guvušas apstiprinājumu. Iespējams, tāpēc, ka divi no lieciniekiem – Jānis Naglis un Uldis Osis – ir Kirovam Lipmanam daļēji piederošā uzņēmuma "Grindeks" padomes locekļi un faktiski saņem no viņa atalgojumu (Kirovs Lipmans ir "Grindeks" padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs, 33,29% akciju uz 2013.g. 31.decembri).
Tiesvedības gaitā ir nepārprotami redzams, ka 1,9 miljonu LM akciju pārskaitīšana Lipmanam bijusi apzināta vai neapzināta kļūda, ko pats Lipmans pēc divām nedēļām ir labojis, pārskaitot šīs akcijas to īpašniekam – Zaharjinam.
No Kirova Lipmana prasības un tiesvedības materiāliem tā arī netop skaidrs, kādu citu motīvu vadīts Lipmans 2003.gada septembrī būtu varējis pārskaitīt minētās akcijas Sergejam Zaharjinam. Prasība par šo akciju atdošanu tiesā celta vien pēc astoņiem gadiem. Visu šo gadu laikā Lipmans nav šīs akcijas nedz deklarējis Valsts ieņēmumu dienestā, nedz likumā paredzētajā kārtībā vērsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, nedz ziņojis par tām biržai vai veicis citas darbības, kas liecinātu, ka viņš uz šīm akcijām pretendē.
Neizprotamu iemeslu dēļ tiesa nav ņēmusi vērā to, ka Lipmana apgalvojumi par rakstiskas vienošanās esamību (it kā starp LM akcionāru Gesil Limited un Kirovu Lipmanu, parakstīta 2003.gada 8.septembrī) par 4,9 miljonu LM akciju atdāvināšanu Kirovam Lipmanam ir citas tiesvedības pamatā.
"Apelācijas instances tiesas pienākums bija apsvērt jautājumu par tiesvedības apturēšanu izskatāmajā lietā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 214.panta 5.punktu, vai arī, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 4.punktu, atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 2.maija spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, cita starpā – apvienošanai ar civillietu Nr. C-04112914, kuras dalībnieks, kā jau minēts, ir arī Gesil Limited.
Nenorādot un neanalizējot spriedumā, kādēļ, izdarot secinājumu par visu 4 950 553 AS "Liepājas metalurgs" akciju nonākšanu prasītāja mantā uz tiesiska darījuma pamata, tiesa ir pilnībā noraidījusi (faktiski – nav pat analizējusi un pieminējusi) strīda esamību par daļu šīs mantas, proti, 1 950 550 akcijām citā lietā, Civillietu tiesu palāta ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 190.panta otrās daļas, 97.panta trešās daļas un 193.panta piektās daļas prasību pārkāpumu, un arī tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas," uzsvērts kasācijas sūdzībā.
Zinot par šā cita strīda esamību, apelācijas instances tiesa nedrīkstēja dot vērtējumu spriedumā par to, ka visas LM akcijas (par daļu no tām – 1,9 miljoniem akciju – ir strīds citā lietā) nonākušas K.Lipmana mantā uz tiesiska darījuma pamata. Šāds Civillietu tiesu palātas secinājums dod būtisku ierunu atbildētājiem K.Lipmanam un komersantam Gesil Limited un būtiski ierobežo S.Zaharjina procesuālās iespējas un konstitucionālās tiesības uz taisnīgu tiesu šajā otrajā lietā.
Uz sarakstu
