Četras Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas "Goldingen Room" saimniekiem
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova aģentūrai LETA stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - "Mercedes Benz" un "Ford". Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - "Mercedes Benz" un "Audi".
"Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi," teica Šeršņova.
Cinis aģentūrai LETA sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo "Ford", kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.
Uzņēmējs atzina, ka radītos zaudējumus vēl nav aprēķinājis, bet ir ļoti pateicīgs vienkāršo pilsētas iedzīvotāju atbalstam, kuri zvanījuši un piedāvājuši palīdzēt uzņēmumam ar transportlīdzekļiem.
"Jāteic, ka katrai nelaimei ir sava laime, jo mēs uzzinājām, ka Kuldīgā netrūkst arī atsaucīgu un izpalīdzīgu cilvēku. Mēs neturam ļaunu prātu uz pāridarītāju, lai viņam un ģimenei labi klājas, jo apvainojas tikai muļķi. Mūsu uzņēmums turpinās darbu Kuldīgā," sacīja Cinis.
Viņš pauda arī savas pārdomas par to, kādēļ Kuldīgā bieži sadeg automašīnas. "Kuldīgai ir divas sejas. Vienu redz tūristi, otru - Kuldīgas iedzīvotāji. Tās ir divas dažādas domāšanas, divas dažādas pasaules uztveres. Tā pilsēta, kura dzīvo ikdienas dzīvi, ir ar pilnīgi citām problēmām, citu intelektu, salīdzinot ar to pilsētu, kas ir nedēļas nogalēs," teica Cinis.
Viņš ikdienas Kuldīgu raksturo kā lokālu ekosistēmu, kurā cilvēki eksistē citā realitātē. "Mums vairākas reizes tika pateikts, ka mēs neesam kuldīdznieki un mums nepienākas tās pašas tiesības, kas kuldīdzniekiem. Mēs esam ienācēji, kuri kādu laiku dzīvojuši ārpus Latvijas, tad kopā ar bērniem atgriezušies Latvijā. Piecu gadu laikā nekas nav mainījies. Tu vari darīt, ko gribi, bet cilvēku apziņu izmainīt nav iespējams. Ir vietējie cilvēki, kas nosaka, cik ir jāmaksā par to, ka strādāju Kuldīgā. Viņi uzskata, ka man ir jāmaksā, es uzskatu, ka man nav jāmaksā," sacīja uzņēmējs.
Viņš automašīnu dedzināšanu uzskata par brīdinājumu viņam un pārējiem uzņēmējiem, kuri nemaksā. Viņa rīcībā esot informācija, ka arī citiem cilvēkiem tiek draudēts ar dedzināšanu, bērnu fizisku ietekmēšanu.
"Šāda situācija Kuldīgā tiek pieļauta gadiem. Jāvaicā Kuldīgas novada un Valsts policijas vadībai, kā 2019.gadā vēl kas tāds ir iespējams. Tas ir indikators tam, kādā valstī dzīvojam un kā valsts pārvalde šādas situācijas spēj risināt," teica Cinis.
Viņš uzskata, ka Kuldīgā cilvēkiem ir iedzītas bailes un ar bailīgiem cilvēkiem var viegli manipulēt. "Ja esi godīgs un tev nekas nav slēpjams, tad nav iemesla baidīties. Mēs vairākkārt esam saskārušies ar situācijām, kurās uzņēmējdarbībai tiek radīti šķēršļi. Nezinu, kas no tā iegūst. Piemēram, pērn mēs četrus mēnešus Valsts ieņēmumu dienestam pierādījām, ka strādājam atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām. Ja valsts netic saviem cilvēkiem, tad kā cilvēki, lai tic savai valstij? Ja valsts ierēdnis sevi pozicionē tā, ka viņš ir tava likteņa lēmējs, tad nav jābrīnās, ka valsti turpina pamest iedzīvotāji," savos vērojumos dalījās uzņēmējs.
Cinis kliedēja arī Kuldīgā izplatītās baumas, ka aizņēmies 500 000 eiro, tādēļ ir notikusi izrēķināšanās. "Mēs nevienam neesam parādā," uzsvēra Cinis.
Uz sarakstu
