Bērns neklausa - septiņi iemesli un risinājumi
Nav vienota pieeja starp mammu un tēti. Audzinot bērnu, abiem vecākiem vajadzētu būt līdzīgās domās par audzināšanas metodēm. Ja mamma liks mazajam pēc sevis vienmēr sakārtot mantas, bet, piemēram, tētis to izdarīs bērna vietā, tad kādā dienā bērns izdomās, ka viņam tas vispār nav jādara. Bērnam abus vecākus vajadzētu klausīt vienādi.
Bērns jūtas nenovērtēts. Bieži vien dusmu lēkmes un nepaklausība ir saistīta ar to, ka bērns kādreiz nav ticis novērtēts. Vecākiem nevajadzētu pārspīlēti slavēt bērnu par katru mazāko darbiņu, tomēr ik pa laikam būtu noderīgi pateikt uzmundrinošas frāzes: "Tu šodien ļoti kārtīgi sakārtoji savas mantas. Tādēļ mēs ar tēti esam priecīgi." Bērns jutīs, ka tiek novērtēts un tādā veidā tiks mudināts atkārtot šādas darbības.
Netiek izmantotas pareizās disciplīnas metodes. Nepastāv viena konkrēta audzināšanas metode, kura derētu visiem bērniem. Visbiežāk mamma uz mazo dusmojās un savas emocijas pauž runājot sakāpinātā balss toņkārtā. Tomēr jāatceras, ka maziem bērniem visas aizliegtās lietas šķiet visinteresantākās. Parūpējies par to, lai mājās visi plīstošie priekšmeti būtu nolikti tā, lai mazais netiek klāt. Vēl variants – mēģini bērna uzmanību novērts ar kaut ko citu. Tā jūs izvairīsieties no strīda un dusmām.
Nav izstrādāti pamatnoteikumi. Ja mājās nav noteiktumu, tad bērns nemaz nevar zināt, kas viņam ir jāievēro. Jau no agras bērnības ir svarīgi piekopt dažus noteikumus, kuri, bērnam augot, viņam šķitīs pašsaprotami. Piemēram, ir jābūt skaidram, ka, ja ir vakariņas, tad tās ir jāpaēd un tikai tad var iet spēlēties, nevis jāskraida pa māju ar ēdienu rokās.
Netiek turēts dotais vārds. Vecākiem nevajadzētu bērnam neko solīt manipulatīvos nolūkos. Dažkārt šķiet tik viegli pateikt: "Ja tu sakārtosi istabu, tad es apsolu, ka brīvdienās aizbrauksim uz zooloģisko dārzu." Bērns var nesaprast, ka var gadīties dažādas neparedzētas situācijas, kāpēc brauciens būtu jāatceļ. Bērns var justies vīlies un vecāku solījumiem vairs neticēt.
Vecāki ir bērnu paraugs. Ai, kā viņi visu redz un dzird! Tādēļ vecākiem vienmēr jāpadomā, ko sacīt un darīt bērna klātbūtnē. Tu nevari bērnam dzirdot teikt, ka tev šodien ir slinkums, tādēļ traukus nomazgāsi no rīta, bet pēc tam dusmoties uz bērnu, ja viņš pasaka ko līdzīgu.
Pēc strīdiem ar bērnu ir jārunā. Pēc katra strīda, kurš ģimenē norisinās, to savā starpā vajadzētu pārrunāt. Tikai tā bērns sapratīs, ko izdarījis nepareizi un, kādēļ, piemēram, ticis sodīts. Svarīgi šo sarunu laikā ir uzklausīt bērnu, lai saprastu, kādēļ viņš tā ir rīkojies un izrunāt to, kāda būs rīciba nākamās, līdzīgās situācijās.
Raksts tapis sadarbībā ar "Espati.lv"
Uz sarakstu
