Belēvičs pagaidām nekomentē, vai iecerētajai obligātajai veselības apdrošināšanai vajadzēs iedzīvotāju maksājumus
Ministrs žurnālistiem norādīja, ka ir vienošanās pēc valsts budžeta 2016.gadam pieņemšanas detalizēti strādāt pie obligātās veselības apdrošināšanas. Belēvičs atbalsta pāriešanu uz obligāto veselības apdrošināšanu, piebilstot, ka ir svarīgi saprast, kāda papildu nauda ienāks veselības sistēmas budžetā.
Taujāts par iespēju, vai šāda sistēma varētu prasīt kāda maksājuma ieviešanu iedzīvotājiem, ministrs norādīja, ka sīkāku komentāru par to viņam neesot. Taču Belēvičs ir gatavs pēc valsts budžeta apstiprināšanas ar FM speciālistiem strādāt pie obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanas.
Valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) un FM iepriekš pauda, ka no 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana. Līdz ar to konkrētais reformas modelis būtu jāpiedāvā nākamgad, uz budžeta veidošanas laiku.
Plānots, ka divus vai trīs procentpunktus no obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām varētu novirzīt veselības apdrošināšanai. Tie būtu papildu aptuveni 100 miljoni eiro veselības aprūpei.
2014.gada sākumā Veselības ministrija, kuru tobrīd vadīja Circene, izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanu un nomaksu. Šī gada vasarā sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredzēja atteikties no iepriekš valdības apstiprinātās koncepcijas projekta par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli.
Uz sarakstu
