Atbalsta grozījumus, kuru mērķis ir samazināt civillietu izskatīšanas termiņus kasācijas instancē

Ar grozījumiem iecerēts nodrošināt, ka Augstākās tiesas Civillietu departamenta resursi tiek primāri novirzīti principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai.

Paredzēts noteikt, ka kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs. Neatkarīgi no lietas iznākuma pareizības kasācijas tiesvedība gan būs jāierosina, ja pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā konstatējamo kļūdu izvērtēšanai kasācijas instances tiesas spriedumā ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālāk veidošanā.

Likumprojekts, minētajā Civilprocesa likuma normā atsakoties no formulējuma "nozīme judikatūras veidošanā" izmantošanas, ievēro mērķorientētu pieeju, paredzot, ka juridiski nozīmīgu atziņu veidošana nav kasācijas instances darbības pašmērķis, bet gan līdzeklis neviendabīgas tiesu prakses novēršanai un tiesību tālāk veidošanai.

Grozījumi paredz strīdus summas kritērija ieviešanu attiecībā uz mantiska rakstura strīdiem, un tas kalpos augstākās instances tiesas atslogošanai no maznozīmīgām lietām. Kasācijas lietu varēs neierosināt, ja tai nebūs būtiska nozīme tiesību tālāk veidošanā un spriedums būs pārsūdzēts par lietu, kurā lemts par mazāku summu nekā 2000 eiro.

Drošības naudas palielināšana no 284,57 eiro uz 300 eiro ir vērsta uz nepamatotu kasācijas sūdzību skaita samazināšanu un tiek veikta ar mērķi nodrošināt kasācijas instances efektīvu darbu.

Tāpat paredzēts noteikt, ka kasācijas instances tiesai ir tiesības uz laiku līdz diviem mēnešiem pagarināt pilna sprieduma sagatavošanas termiņu situācijās, kad tiek konstatēts, ka sprieduma kvalitatīvai sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā sākotnēji noteikts.

Uz sarakstu