Ārpolitikas institūta direktors: ĀM spējusi ar lielu profesionalitāti risināt aktuālās problēmas
Lai arī Ārlietu ministrijai (ĀM) gada laikā nācies saskarties ar vairākiem izaicinājumiem, tā spējusi ar degsmi un lielu profesionalitāti risināt visas aktuālās problēmas, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Sprūds norādīja, ka ĀM pierādījusi savu kompetenci un profesionalitāti, ņemot vērā arī būtiskus izaicinājumus, tostarp Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, attiecības ar kaimiņvalstīm un Krieviju, kā arī aktuālo bēgļu jautājumu. Viņš uzsvēra, ka no ārvalstu analītiķiem un vēstniekiem dzirdētas tikai pozitīvas atsauksmes par Latvijas prezidentūru, norādot, ka viss tika darīts ar entuziasmu. "Tas nav mazsvarīgi, jo vēlējāmies pierādīt sevi no labākās puses. Savā ziņā tika arī pierādīts, ka visi lēmumi netiek pieņemti Briselē, bet arī Rīga var kļūt par tādu kā gravitācijas centru vairākiem jautājumiem," sacīja Sprūds.
Viņš norādīja, ka Latvija neizmantoja iespēju prezidentūras laikā īpaši izcelt kādu politisko seju, kā to darīja Lietuva, izceļot prezidenti Daļu Grībauskaiti. Sprūda vērtējumā, īpaši izceļama bija Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) darbība.
Runājot par attiecībām ar kaimiņvalstīm, Sprūds norādīja, ka ministrija gada griezumā spējusi visu paveikt veiksmīgi, par piemēru minot arī Rinkēviča vizīti Maskavā, kā arī stingro iestāšanos, lai Krievijas rīcība Ukrainā tiktu nosodīta. "Ministrija veicinājusi drošības solidaritāti reģionā un sabiedroto spēku klātbūtni," sacīja Sprūds, vienlaikus norādot, ka tas bija arī citu sabiedroto un ministriju darba rezultāts.
Eksperts vērsa uzmanību, ka aizvadītais Rīgas samits no diplomātiskā viedokļa bijis ļoti sekmīgs, taču ilgtermiņā būs jādomā par vairākiem fundamentāliem jautājumiem. "Latvija savā ziņā ir uzņēmusies zināmu iniciatīvu, ieliekot kāju durvīs. Tas pierāda, ka Latvija vienmēr negaužas, bet arī nosaka savu dienas kārtību vairākos jautājumos, tostarp par Centrālāziju un Baltkrieviju," pauda Sprūds, piebilstot, ka "kopsumma ir absolūti pozitīva".
Par lielāko izaicinājumu ministrijai Sprūds gan nosauca bēgļu jautājumu, kas vairākas valstis, tostarp Latviju, "noķēra nesagatavotas". Viņš gan norādīja, ka tas nav tikai ārlietu dienesta uzdevums, bet politizēti sabiedrisks jautājums. "Jāveido ciešāka komunikācija starp ārlietu dienestu un sabiedrību, jo šis izaicinājums būs nozīmīgs arī nākamā gada griezumā," rezumēja Sprūds.
Uz sarakstu
