Arī alternatīvajā pedagogu algu modelī pagaidām neskaidrība par pirmsskolas pedagogiem

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, lai gan alternatīvajā modelī nolemts noteikt vienotu atalgojumu par 40 darba stundām nedēļā, summu pakārtojot arī klases lielumam, modelis vēl aizvien neatrisina pirmsskolas pedagogu atalgojuma problēmu. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis līdz šim arī piedzīvoja neviennozīmīgu attieksmi pret tajā noteikto kārtību.

Ja patlaban daudzi pirmsskolas pedagogi saņem 420 eiro, kas kā minimālā summa noteikta tiesību aktos, tad pāreja uz modelī noteikto 1200 eiro atalgojumu par 40 stundu darba nedēļu radītu pārāk lielu fiskālo ietekmi. Modeļa izstrādātājs un darba grupa līdz šim saskaitīja, ka patlaban pieejamie deviņi miljoni eiro būs par maz, lai nosegtu visu pedagogu algu pieaugumu, sacīja Vanaga.

Viņa skaidroja, ka pašlaik aprēķini liecina, ka vispārējās izglītības pedagogu, kā arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pedagogu algu palielinājumam ar rezervētajiem deviņiem miljoniem eiro pietiktu, savukārt pirmsskolas pedagogiem būtu nepieciešami papildu līdzekļi, jo algas likmes kāpums no 420 eiro uz patlaban alternatīvajā modelī paredzētajiem 1200 eiro radītu ļoti lielu papildu fiskālo ietekmi.

LIZDA vadītāja norādīja, ka pirmsskolu pedagogu gadījumā jāatceras, ka šai pedagogu grupai algas tiek maksātas no pašvaldības budžeta, un, ja algas pieaugtu teju trīs reizes, slogs uz šo budžetu "būtu nepaceļams". Līdz ar to līdz nākamajai darba grupas sēdei iecerēts vēl padomāt par jaunā modeļa ietekmi uz pirmsskolas pedagogu darba samaksu. Iespējams, pirmsskolas pedagogu atalgojums sākotnēji varētu būt zemāks nekā citu izglītības līmeņu pedagogiem, tomēr to plānots pakāpeniski pielīdzināt, šim mērķim izveidojot algu paaugstināšanas grafiku.

"Jāskatās no finansiālā aspekta, neizslēdzot grafika elementus. Nevarēs nodrošināt uzreiz tādu pieaugumu," sacīja Vanaga.

Arodbiedrības priekšsēdētāja uzsvēra, ka būtiski būtu saprast, kāds ir Ministru kabineta viedoklis un pozīcija saistībā ar pirmsskolas pedagogu algu palielinājumu. Vanaga skaidroja, ka pašreiz izstrādes procesā esošais alternatīvais atalgojuma modelis būs "maksimāli optimāls, bet, ja būs liela fiskālā ietekme, tad piedāvāsim grafiku".

Nākamā darba grupas sanāksme notiks pēc nedēļas, 29.februārī, plkst.14 LIZDA birojā. Drīzumā alternatīvā pedagogu algu modeļa izstrādātāji plāno tikties arī ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V).

Kā ziņots, alternatīvais modelis paredzētu, ka pedagogam tiktu samaksāts par visiem viņa veiktajiem pienākumiem, tomēr vienlaikus tas būtu atkarīgs no skolēnu skaita. Jautāta par to, vai šāds variants nenozīmē jau esošā modeļa "Nauda seko skolēnam" palikšanu, Vanaga atbildēja, ka patlaban pedagogiem netiek samaksāts par visiem darbiem, bet izstrādājamā kārtība to paredzētu.

Lai neviens pedagogs nebūtu zaudētājs, alternatīvais modelis patlaban paredz, ka pedagogiem, kuri strādā klasēs ar 25 līdz 30 bērniem, būtu iespēja saņemt 1200 eiro lielu algu. Mazāko klašu audzinātāji, kuru klasēs ir no pieciem līdz deviņiem bērniem, varētu rēķināties ar 810 eiro lielu algu.

Tāpat ziņots, ka Batņa izstrādā alternatīvu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ko jau kopš 2014.gada veido Izglītības un zinātnes ministrija.

Kā sarunā ar aģentūru LETA pastāstīja Batņa, alternatīvo modeļa variantu viņš sācis izstrādāt pagājušā gada oktobrī un patlaban tas esot izstrādāts "uz aptuveni 70%".

Viņš skaidroja, ka, saskatot vērā ņemamas nepilnības ministrijas izstrādātajā modelī, pieņemts lēmums izstrādāt alternatīvu modeli, kas balstās praktiķu redzējumā par to, kā būtu jāaprēķina pedagogu algas. Batņa, kurš strādājis gan mazā, gan arī lielā skolā, uzskata, ka viņš jaunajā modelī iekļauj praktiskus apsvērumus un viņa izveidotā aprēķina formula ir skaidrāka un saprotamāka.

Batņa norādīja, ka viņa vīzija par algu aprēķināšanu saskan ar LIZDA redzējumu, turklāt, kā aģentūrai LETA sacīja LIZDA vadītāja Vanaga, modeļa alternatīvās pašreizējās vadlīnijas ir saprotamākas, taisnīgākas un varētu būt atbalstāmas.

Batņas jaunais modelis balstītos uz 40 stundu darba nedēļu, nevis 36 stundu darba nedēļu, kā to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā modeļa variants. Tā kā modeļa alternatīva vēl nav pabeigta, Batņa pagaidām atturas atklāt sīkākas detaļas par modeļa saturu un būtību.

Uz sarakstu