Ziņas & Raksti

Virtuvē mēs pavadām lielu daļu savas dzīves, un ir labi to apzināties un atzīt. Šī telpa daudzās mājās joprojām pilda senseno ģimenes pavarda funkciju. Te mēs bieži satiekamies, lai gatavotu un baudītu ēdienu, iemalkotu tēju vai kafiju ar iemīļotu TV pārraidi fonā. Turklāt virtuve ar līdzenām un viegli kopjamām virsmām ir labākā vieta, kur veikt visa veida radošu darbu, lai vēlāk bez sekām novāktu visu, kas pēc tā palicis. Virtuves virsmai jāspēj palikt inertai pret augļu sulām, karstumu, tvaikiem, taukiem un vēl daudz ko citu, radošai ģimenei raksturīgu. Piemēram, ja trīsgadnieka zīmētās saules stari stiepjas krietnu gabalu pāri papīra lapas malai, kvalitatīva darba virsma no tā necietīs. 

Ir klāt visaktīvākais atvaļinājumu un brīvdienu izbraukumu laiks, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji apmeklē vietējos tūrisma objektus. Kampaņas “Atrastā Latvija” ietvaros veiktajā aptaujā par iedzīvotāju Latvijas apceļošanas paradumiem noskaidrots, ka biežāk Latvija tiek apceļota kopā ar ģimeni [1]. Aktīvākie braucienu plānotāji ir cilvēki vecumā no 30-39 gadiem, un svarīgi, ka 67% aptaujāto atzīst – apceļojot dažādas vietas Latvijā, viņiem ir svarīgi zināt šo vietu rašanās un pastāvēšanas vēsturi.

Šovasar Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt vairāk nekā 60 Latvijas kultūras un dabas objektus, kas piedzīvojuši vērienīgas pārvērtības. Ieguldot 120,8 miljonus eiro, no kuriem 68 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, ir nodrošināts, ka arī nākamajām paaudzēm tiks saglabātas 40 pašvaldībās atrodamas vēsturiskās vērtības, kas turpinās stāstīt savus stāstus. 

Tuvojoties siltajam laikam, kad saule sāk sildīt, daba sāk mosties, lapas sāk plaukt un dienas paliek arvien garākas, daudzi sāk rosīties pa saviem dārziem, sakopt teritoriju un priecāties par siltajām dienām, rodas vēlme organizēt svētkus, aicināt radus un draugus uz jauku kopābūšanas pasākumu. Ja ģimenē ir bērni, kuriem šajā siltajā laikā iekrīt dzimšanas diena vai vārda diena, tad labākais veids, kā nosvinēt bērnu ballīti, ir pavadīt laiku svaigā gaisā un ļaut bērniem kārtīgi izpriecāties un izkustēties. 

Par masāžas brīnumaino dziedniecisko spēku zināja jau mūsu senči vairākus gadu tūkstošus atpakaļ. Ar iedvesmu un kvalitatīvi izpildīta masāžas procedūra palīdz dzīvot apzinātāku dzīvi, smaidīt, priecāties, atbrīvoties no ikdienas stresa, atslābināt muskuļus. Cilvēkam liekas, ka pasaule ir mainījusies, taču patiesībā pārmaiņas ir notikušas viņā pašā. 

Kuru pašvaldību iedzīvotāji ir aktīvākie dabas taku tūristi? Ar šādu jautājumu "Dabas koncertzāle" sāk konkursu, kurā aicina piedalīties novadu iedzīvotājus.  

Jau izsenis pierādīts, ka dabas dziednieciskais spēks dažkārt ir neatsverami galvas tiesu pārāks par farmakoloģiju. Ja nemaz ne tik sen daudzi smīnēja par dažādu zālīšu, tinktūru un citu dabas velšu lietošanu pret dažādām ar veselību saistītām likstām, tad mūsdienās arvien vairāk cilvēku cenšas stiprināt savu veselību ar dabā atrodamajiem līdzekļiem. Kaņepe ir viens no augiem, ko cilvēce jau gadu simtiem izmanto no A līdz Z – gan ražojot dažādus pārtikas produktus, izmantojot lauksaimniecībā un tekstilizstrādājumu ražošanā, gan arī lieto kā dziedinošu līdzekli sāpju remdēšanai, muskuļu atslābināšanai un pat imunitātes stiprināšanai. Ozzocbd.eu interneta veikalā ir iespējams iegādāties dažādas koncentrācijas CBD eļļas, kas ir lietojamas ikdienā.

Piedrujas dabas taka atrodas Daugavas krastā pie robežas ar Baltkrieviju – Piedrujas pagastā. Izejot Piedrujas taku, var apskatīt arī tēlnieka Viļņa Titāna veidoto piemiņas akmeni, uz kura iekalts Daugavas vārds septiņās valodās: igauņu, somu, krievu, poļu, vācu, līvu un latviešu. 

Ir iestājies rudens, un jau pēc dažām nedēļām būs klāt arī viens no skaistākajiem brīžiem gadā – Zelta rudens un lapkritis. Kur gan vēl to vislabāk izbaudīt, ja ne dodoties dabā un izstaigājot kādu no daudzajām pastaigu takām? Lai arī koku lapas jau sākušas krāsoties, der atcerēties, ka viskrāšņākie skati būs vērojami pēc pirmajām salnām.

Latvijā un visā Baltijā dziļākais – vairāk nekā 63 metri – ezers Dridzis atrodas Krāslavas novada Krāslavas, Skaistas un Kombuļu pagastos. Lai saglabātu Latgales augstienei raksturīgo ainavu, 1977. gadā izveidots dabas parks “Dridža ezers”, iekļaujot tajā ezeru un tam piegulošo teritoriju.