ZZS iekšienē neesot spriests par pretendēšanu uz lielāku ietekmi valdībā

Tā politiķis atbildēja uz jautājumu, vai, ņemot vērā "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas izteikumus par "Vienotības" sašķeltību un frakcijas nepilno atbalstu partijas potenciālajam premjera kandidātam, ZZS uzskata, ka ir pieaugusi tās ietekme Saeimā un tiek apsvērta iespēja pretendēt uz lielāku ietekmi, piemēram, kādiem amatiem valdībā vai parlamentā.

Tavars norādīja, ka viņam nav pamata neticēt Āboltiņas paustajam par politiķes pārstāvētās partijas sašķeltību un atbalsta līmeni frakcijā. Līdz ar to secināms, ka konkrētajā situācijā, kad atbalsts potenciālajam "Vienotības" kandidātam esot 17 no 23 deputātiem, ZZS pēc būtības ir lielāka frakcija nekā "Vienotībai". Tajā pašā laikā šie seši cilvēki no frakcijas nav izstājušies un viņiem vēl ir iespēja paust atbalstu kādam kandidātam, nodrošinot arī visu 23 deputātu atbalstu, kas ir lielāks parlamentāriešu skaits nekā ZZS frakcijā, atzina politiķis.

Šādā neskaidrā situācijā strādāt ir ļoti grūti, un uz "Vienotības" fona kā pozitīvs piemērs vērtējama nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK kā koalīcijas partnere, kura ir vienota savā nostājā, tāpēc ir iespējams ar to labi sastrādāties, skaidroja politiķis.

Taujāts par ZZS gatavību šādā situācijā virzīt savu premjerministra kandidātu, ZZS valdes loceklis akcentēja, ka pašlaik iniciatīvas nav nevienai no koalīcijas partijām, bet tā ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokās. Politiķis atkārtoti uzsvēra, ka ZZS ir gatava vadīt valdību, taču Valsts prezidents ir paudis, ka priekšroka pašlaik ir "Vienotībai". Tāpēc Zaļo un zemnieku savienība būs gatava izvirzīt savu kandidātu tādā gadījumā, ja "Vienotībai" neizdosies izveidot valdību.

Komentējot jautājumu par ZZS iespējām pašreizējā situācijā pretendēt uz papildu atbildības sfērām, Tavars skaidroja, ka tas ir arī jautājums par personālijām ar atbilstošu kompetenci. Viņš atgādināja, ka, piemēram, politiskajam spēkam tagad ir aizsardzības ministra un veselības ministra posteņi, jo tiem tika piedāvāti atbilstoši kandidāti.

Kā ziņots, ja premjera amatam tiktu nominēts "Vienotības" politiķis, viņam ir garantētas vismaz 17 šī politiskā spēka Saeimas frakcijas balsis, 4.janvārī pēc partijas valdes sēdes sacīja partijas līdere Āboltiņa.

Āboltiņa žurnālistiem pauda - "Vienotība" ir sašķelta, līdz ar to būs milzīga atbildība šajā situācijā turpināt vadīt valdību, ja Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticēs šos pienākumus.

Jau vēstīts, ka "Vienotība" neatsauc līdz šim nosaukto iespējamo premjera amata kandidāti Āboltiņu, tomēr oficiāli nevienu citu kandidātu neizvirzīs, jo prezidents uzņēmies iniciatīvu premjera amata kandidāta izvirzīšanā.

Līdz šim "Vienotībā" noticis balsojums par Āboltiņu, kura ieguva politiskā spēka valdes un frakcijas vairākuma atbalstu, tomēr pret šo kandidatūru asi iebilst koalīcijā esošā nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Āboltiņas kandidatūru atbalstīja 23 no 32 balsotājiem no partijas valdes un frakcijas, apliecināja politiķe. Balsojumā atturējusies pati Āboltiņa un valdes loceklis Krišjānis Kariņš, savukārt demisionējusī premjerministre Laimdota Straujuma un vēl seši frakcijas deputāti - Ints Dālderis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs, Veiko Spolītis un Ilze Viņķele - balsojuši pret.

Uz sarakstu