Zemgales pašvaldību vadītāji neiebilst pret grozījumiem Valsts kontroles likumā
"Uzklausījām un pieņēmām zināšanai," Līdums komentēja Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta direktora Edgara Korčagina ziņojumu par grozījumiem Valsts kontroles likumā.
Līdums skaidroja, ka diskusijas AP sēdē neizvērtās, pašvaldību vadītāji uzdeva vien precizējošus jautājumus, iebildumus neizskatot. "Iespējams, diskusijas vēl notiks citviet," pauda AP vadītājs.
LETA jau ziņoja, ka grozījumi gan vēl tiek vērtēti Saeimā un par tiem ir iebildumi Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS). LPS ieskatā, palielinot pilnvaras Valsts kontrolei, tai tiks dotas izmeklētāja, tiesas un piedzinēja funkcijas vienā personā, kas būšot pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtu, Latvijas tiesu iekārtu un administratīvo procesu. Viena un tā pati iestāde neveic lēmuma pieņemšanu, lēmuma pieņemšanas likumības pārbaudi un lēmuma izpildes uzraudzību, norāda LPS.
Pašvaldību vadītāji tika iepazīstināti ar grozījumiem, kas paredz piešķirt iestādei tiesības lemt par amatpersonu nelikumīgas rīcības rezultātā budžetam nodarīto zaudējumu atgūšanu tajos gadījumos, kad revidējamā vienība vai augstākā iestāde to bez pamatotiem iemesliem nebūs izdarījusi.
Korčagins plānojis apmeklēt visus piecus plānošanas reģionus, un šī bija pirmā šāda veida vizīte. Pārējie plānošanas reģioni tiks apmeklēti augusta beigās un septembra sākumā, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Kozlovska.
Grozījumi Valsts kontroles likumā paredz zaudējumu piedziņu tikai nelikumīgas rīcības gadījumā, nevis lietderības jautājumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī vairāki rīcības varianti būtu bijuši adekvāti vai konstatēts tikai risks vai sistēmiski jeb politikas trūkumi. Vienlaikus gan zaudējumu piedziņā būs jāņem vērā citā likumā noteiktie atbildību mīkstinošie apstākļi un atbildības apjoma ierobežojums rupjas neuzmanības gadījumā.
Zaudējumu piedziņa attieksies tikai uz mantiska rakstura kaitējuma atlīdzināšanu.
Uz sarakstu
