Vilks: Spiedienu uz VID rada gan organizētā noziedzība, gan politiskais fons
"Organizētā noziedzība sajūt, ka VID sāktās pārmaiņas traucē ierasto lietu kārtību. Savukārt politiskais fons ir tāds, ka ZZS ir vēlme redzēt dienesta vadībā sev lojālus cilvēkus, lai sajustos kā Tautas partijas "oranžajā desmitgadē". Skumji redzēt, kā patlaban tiek veikts uzbrukums VID," sacīja Vilks.
Viņš atgādināja, ka 2013.gadā, kad pēc Vilka ieteikuma VID ģenerāldirektores amatā tika iecelta Ināra Pētersone, šai kandidatūrai bija liela pretestība arī no "Vienotības" puses. "Pētersoni VID vadībā redzēju kā vienīgo cilvēku, kas var iestādē veikt kādas pārmaiņas. Citi VID vadības cilvēki šādu pārliecību neradīja," skaidroja Vilks.
Bijušais finanšu ministrs norādīja, ka arī patlaban notiekošā VID vadošo darbinieku rotācija nav tas pareizākais risinājums. Vilks uzskata, ka nav pareizi rotēt cilvēkus no spēka struktūrām uz analītisko darbu, vai otrādi.
"Ja vēlamies izmaiņas, tad uz vadošajiem amatiem VID jārīko atklāti konkursi, lai dienestā ienāktu jauni cilvēki no malas. Diemžēl daudzi baidās no šādas atbildības un nepieteiktos uz šiem konkursiem," piebilda Vilks.
LETA jau ziņoja, ka nezināma persona vai personu grupa mēģina īstenot Pētersones nomelnošanas kampaņu. Pētersone aģentūrai LETA norādīja, ka saista šo kampaņu ar cilvēkiem, kuriem VID notiekošās pārmaiņas traucē turpināt iepriekš darīto.
Pētersone pagaidām neplāno atkāpties no amata. Tā pēc iepriekš neplānotas tikšanās 26.maijā ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) informēja Pētersone.
Jau ziņots, ka kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā 22 dažāda līmeņa vadītājus. Amatos VID struktūrās paredzēts pārcelt 34 darbiniekus, bet pieci tiks pārcelti uz Ieslodzījumu vietu pārvaldi.
Uz sarakstu
