Vidzemes Augstskolas studenti izveidojuši "Video Fabriku"

Pilsētas informācijas portāls Valmiera24.lv devās noskaidrot, kas īsti ir "Video Fabrika" un kādi šķēršļi jāpārvar jaunajam uzņēmējam Latvijā.

Pastāstiet nedaudz par sevi...

Jānis: Esmu no Cēsīm. Lielākie hobiji pēdējā laikā ir sports un filmēšana, tas arī ir tas, kas mūs ar Tomu vieno.

Toms: Par sevi varu teikt to pašu, izņemot to, ka neesmu no Cēsīm, esmu siguldietis.

Kā iepazināties?

Jānis: Satikāmies sākot studēt Vidzemes Augstskolā, kopmītnēs, kursa pasākumā. Sākām runāties un atklājās, ka mums ir līdzīgas intereses, idejas un vēlmes. Tā kā mani jau tolaik aizrāva filmēšana, tad sākām sava prieka pēc filmēt īsus, humoristiskus video.

Kā radās ideja par sava uzņēmuma veidošanu?

Jānis: Mūsu pats pirmais projekts, pats pirmais video, ko kopā nofilmējām, bija "Rokijs". Mēs ļoti ilgi sēdējām kopmītņu istabiņā, kopā arī ar Toma istabas biedru, un domājām, ka vajadzētu kaut ko nofilmēt mums visiem, tā tapa ideja par "Rokiju" – vienkārši smieklīgu video, pareizāk sakot, mums tobrīd tas likās smieklīgs. To filmējot mēs sapratām, ka mums ļoti patīk to darīt, tādēļ sākām domāt, ka vajadzētu filmēšanu attīstīt. Laikam jau tas brīdis, kad sapratām, ka tiešām ne tikai gribam, bet arī varam to darīt profesionālā līmenī bija tad, kad sākām darboties reģionālajā televīzijā ReTv, kur veidojām raidījumu "Pagātnes Atbalss".

Toms: Pirmie divi gadi bija tādi izpriecu gadi. Veidojām humoristiskus video, ko ievietojām Youtube.com, tad nāca prakse televīzijā. Vienā brīdī sapratām, ka esam jau trešajā, ceturtajā kursā, līdz ar to vajadzētu sākt domāt arī par karjeru. Laikam jau tiešām tas "lielais lēciens" bija televīzija un "Pagātnes Atbalss" tapšana, kad sapratām, ka varētu sanākt arī kaut kas nopietnāks.

Kur ieguvāt tehniku, lai varētu filmēt?

Toms: Dažkārt varējām tehniku iegūt no skolas, bet arī pašiem bija kameras. Man bija kamera, kuru es aizņēmos no savas mammas, tā tajā laikā bija pat ļoti laba kamera. Tas bija pats sākums. Vēlāk skola nedaudz palīdzēja.

Jānis: Laiks televīzijā arī bija tas, kad sapratām, ka ar mūsu ziepju traukiem nepietiks. Tā kā Vidzemes Augstskola piedāvā iespēju studentiem izmantot skolas tehniku, tad to arī izmantojām. Bez šīs iespējas mēs arī nekur nebūtu nonākuši.

Kur apguvāt filmēšanas un montēšanas prasmes?

Jānis: Tas gan ir no A-Z pašu apgūts. Es ar to nodarbojos jau kopš pamatskolas, ja nemaldos kādas 7.klases. Mācīties turpinām vēl tagad – ar katru projektu kaut ko jaunu iemācamies.

Toms: Man tas atkal bija kaut kas jauns. Ja Jānis to bija darījis jau labu laiku, tad es nekad iepriekš nebiju neko montējis. Vienmēr biju tas, kuru filmē un kuram nebija jādarbojas ar montēšanu. Taču mūsu sadarbības laikā visā šajā procesā biju blakus Jānim, skatījos ko viņš dara, mācījos no viņa un pēc tam jau pats sāku montēt. Neesmu profesionālis un ne tuvu Jāņa līmenim, piemēram, tas ko viņš izdara dienas laikā, man aizņem nedēļu apmēram, bet lēnām arī es esmu kaut ko iemācījies.

Jānis: Šī ir viena no tām lietām, kur ir ļoti svarīga prakse. Tu vari izlasīt vienalga kādas grāmatas par šo, bet ja tev nav pietiekami liela prakse un neesi tiešām pats filmējis un montējis, tad nekas arī nesanāks.

Kā izlēmāt piedalīties "Biznesa Ekspresī"?

Toms: Par šo laikam Jānis var stāstīt, jo es biju tas, kurš vienkārši leca tajā vagonā līdzi.

Jānis: Ar māsu jau sen biju runājis par to, ka es gribu veidot savu biznesu. Vienā dienā viņa man iedeva bukletu par "Biznesa Ekspresi". Citreiz es, varbūt, palaistu to garām, bet kaut kā izdomāju paskatīties, kas tas īsti ir. Sapratām, ka tādu iespēju nevar laist garām un tā mēs arī pieteicāmies. Pirmais, kas bija jāiesniedz bija projekta apraksts, ko mēs uzzinājām salīdzinoši vēlu, tādēļ tas tapa pašās pēdējās dienās, taču mēs paguvām, iesniedzām un mūs apstiprināja nākamajai kārtai. Tā mēs tikām līdz pat finālam, kur ieguvām 3.vietu un 2000 eiro finansējumu.

Iegūtā naudas balva noteikti palīdzēja attīstīties?

Jānis: Jā, noteikti! Mēs diezgan daudz praktizējāmies, bet ļoti reti ar to pelnījām naudu, tādēļ mums ļoti pietrūka finansiālie līdzekļi attīstībai – visu šo laiku filmējām vai nu ar skolas kamerām vai saviem "ziepju traukiem". Tad šis ir tas brīdis, kad mēs beidzot varējām turēt rokās savu profesionālo kameru un mikrofonus. Tas ir milzīgs solis uz priekšu.

Toms: Mēs varējām pateikt paldies manai mammai un beidzot paši ar savu kameru sākt darboties.

Jānis: Tagad mēs varam piedāvāt arī kvalitatīvu pakalpojumu – mums ir sava kamera, varam jau rīt būt klāt un sākt strādāt, nav nevienam jāatskaitās.

Kas ir jūsu galvenie klienti?

Jānis: Šis ir ļoti interesants jautājums, jo mūsu klienti lielākoties ir tādi cilvēki, kuri atrod mūs – kāds zina, ka mēs to darām, viņiem vajag izveidot video un viņi mūs uzmeklē. Mēs paši šobrīd vairāk strādājam pie mūsu uzņēmuma koncepta, imidža izveides un, kad tas būs izdarīts, tad mēs varēsim sākt domāt par pieprasījumu, līdz ar to reālu peļņu. Tādēļ pagaidām pieprasījums ir mainīgs. Viens cilvēks arī reti kad pasūta vairākus video īsā laika posmā – paiet labs laiks, līdz nākamā video pasūtīšanai. Mums katru reizi gadās citādāks projekts, kas ir ļoti interesanti, piemēram vienreiz mēs filmējam reklāmu kādam alus brūzim, nākamajā reizē kosmosa festivālu, nākamreiz vēl kaut ko citu. Bet kopumā pieprasījums ir pietiekams priekš mums.

Kas ir jūsu veiksmīgākais projekts līdz šim?

Jānis: Manuprāt, šobrīd top viens no interesantākajiem projektiem. "Pagātnes Atbalss" veidošanas laikā mēs sākām veidot dažādas animācijas, sapratām, ka mēs ļoti labi sadarbojamies arī šajā ziņā. Šobrīd mēs veidojam animāciju Priekuļu novada pašvaldībai, kuru viņi varēs izmantot kā reklāmu un informatīvo materiālu novada viesiem. Tas ir milzīgs darbs, kas jāiegulda animācijā – visu zīmēt no nulles un likt kopā.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

Jānis: Ir ilgtermiņa plāni un ir īstermiņa plāni. Ilgtermiņā ir plānots izveidot veiksmīgu uzņēmumu, kuru vērst plašumā. Mēs gribam izveidot tiešām salīdzinoši lielu uzņēmumu, kur pie mums strādā daudz cilvēki, kuri nodarbojas ar filmēšanu un montēšanu, lai nav tā, ka mēs esam divi džeki, kuri izdara, cik var izdarīt, un viss. Varbūt paši pat kādā brīdī paši atkāptos no filmēšanas, turpinot vadīt uzņēmumu. Tā ir tā lielā nākotnes vīzija. Un, runājot par īstermiņa plāniem, mēs gribam darīt pēc iespējas vairāk un dažādākas lietas, lai mums būtu pēc iespējas lielāka pieredze. Dotajā brīdī svarīgākais nav ieņēmumi, bet iespēja gūt pieredzi un turpināt mācīties, lai pēc pāris gadiem varam teikt, ka esam tiešām labākie savas jomas speciālisti.

Toms: Šobrīd īstermiņā mēs vēlamies radīt kvalitatīvu materiālu, lai pēc tam nākotnē mēs varam rādīt šos te video un cilvēki redz, ka mēs savu darbu protam.

Kā ir būt jaunajam uzņēmējam Latvijā? Kādi ir jūsu ieteikumi un atziņas?

Jānis: Vajag mācēt izmantot iespējas. Piemēram, mēs jau esam diezgan daudz iespējas palaiduši garām, bet šķiet, ka vismaz lielākās mēs arī esam izmantojuši. Lielākā daļa cilvēku vienkārši neizmanto to, ko viņiem piedāvā.

Toms: Par pašas organizācijas veidošanu būtu vieglāk pastāstīt pēc gada vai diviem, bet runājot par atbalstu – pašlaik atbalsts ir. Piemēram, atbalsts no Biznesa Inkubatora. Man uzrakstīja sieviete, kas nodarbojas ar biznesa attīstīšanu Siguldā, viņa bija lasījusi par to, ka mēs ar Jāni ieguvām 3. vietu Biznesa Ekspresī, un teica, ka labprāt sadarbotos. Tā kā iespējas šeit ir ļoti daudz, tikai pašam ir jāiet pretī un jāsaka: "Jā, rīkojamies!"

Jānis: Tieši tā, iespējas ir ļoti daudz. Man liekas, ka tas jaunietis, kurš saka, ka nav iespēju un dzīvē viss ir slikti ir pilnīgs muļķis. Būtībā jebko, kas tev patīk, ko tu gribi sasniegt, tu vari izdarīt, tikai pašam jāieliek darbs un entuziasms. Tā laikam ir lielākā problēma cilvēkiem, viņi domā : "Ai, šodien nē, rīt varbūt. Šodien atpūtīsimies, filmu paskatīsimies."

Uz sarakstu