VID piedāvā kritērijus negodīgas komercprakses izskaušanai biedrībās

Sagatavotie grozījumi ir jāievieš, lai mazinātu iespēju negodīgi izmantot biedrību statusu, kā arī lai izskaustu negodīgu komercpraksi un nekropļotu uzņēmējdarbības vidi, uzskata VID.

Ir piedāvāts noteikt divus kritērijus, un, vienam no tiem izpildoties, būtu uzskatāms, ka biedrība saimniecisko darbību veic kā pamatdarbību, tādējādi biedrības darbība ir izbeidzama. Pirmais kritērijs paredz, ka darbība ir izbeidzama, ja biedrības ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir 75% vai vairāk no biedrības un nodibinājuma kopējiem ieņēmumiem taksācijas gada laikā vai jebkurā 12 mēnešu periodā. Otrs kritērijs noteic, ka darbība ir izbeidzama, ja biedrības ieņēmumi no saimnieciskās darbības taksācijas gada laikā ir lielāki par normatīvajos aktos noteiktajām 500 minimālajām mēneša darba algām.

VID norāda, ka komercprakse tiek kropļota, jo biedrība, veicot saimniecisko darbību, nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli, kamēr komersantiem, kas veic līdzīgu saimniecisko darbību, bet to dara tikai peļņas gūšanas nolūkā, ir jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis neatkarīgi no tā apgrozījuma.

Kritiku par šo piedāvājumu šodien Ministru kabineta un NVO sadarbības memoranda padomē pauda NVO pārstāvji. Biedrības "Ascendum" pārstāve Zaiga Pūce pauda bažas, ka, ieviešot šādus kritērijus, var tikt likvidētas mazās biedrības, kuru ienākumi ir ļoti mazi, bet tie ir gūti no saimnieciskās darbības.

Finanšu ministrijas eksperte Jana Salmiņa gan norādīja, ka ir atsevišķas biedrības, kuras ieņēmumus izlieto, turpinot saimniecisko darbību. Piemēram, kāda biedrība iekasējusi biedru naudu, un kā pakalpojums bijis palīdzība darba meklēšanai ārvalstīs. Viņa norādīja, ka šajā gadījumā, ja tā ir pakalpojuma sniegšana par samaksu, tad to nedrīkst slēpt zem biedru naudas. Tāpat Finanšu ministrija neiebilst, ja tiek vākti līdzekļi grāmatas veidošanai, tomēr grāmatas pārdošana par naudu pēc būtības jau ir saimnieciskā darbība.

Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Rasma Pīpiķe vērsa uzmanību, ka abi piedāvātie kritēriji nav savstarpēji savienojami un tie skars lielāku skaitu biedrību, nekā ir plānots. Viņa atgādināja, ka VID ir iespēja veikt dažādas tematiskās pārbaudes, brīdināt organizācijas, nevis uzreiz piedāvāt represīvu risinājumu - biedrību slēgt.

Pīpiķe rosināja izveidot darba grupu, kurā abi šie kritēriji tiek izanalizēti, kā arī tiek radīts kritēriju kopums, kas ļautu ierobežot biedrības, kas šos kritērijus ir pārkāpušas. Ja tiks īstenoti abi VID piedāvātie kritēriji, samazināsies iedzīvotāju aktivitāte, kas jau tā ir maza, brīdināja Pīpiķe.

Tomēr tam iebilda Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, minot, ka "Doing Business" indeksā Latvijai nav tie sliktākie rādītāji. Viņaprāt, ir jāizskauž situācijas, kad negodprātīgi tiek izmantota valsts labā griba, notiek nodokļu optimizācijas mēģinājumi, dibinot biedrības un izvairoties no nodokļu nomaksas.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina atzina, ka ministrija piesardzīgi raugās uz šādu mehānisku risinājumu noteikšanu, lai gan ir skaidrs, ka tas vienlaikus var kropļot komercpraksi. Viņa pauda, ka vispirms VID vajadzētu biedrībai izskaidrot pārkāpuma būtību un uzdot novērst pārkāpumus, nevis uzreiz slēgt. Bet, ja biedrība neievēro VID noteikto, tad varētu piemērot kādas sankcijas.

Finanšu ministrijas pārstāvis Ilmārs Šņucins uzsvēra, ka šis nav jautājums par pilsoniskās sabiedrības ierobežošanu, bet jautājums par nodokļu nomaksu. Viņaprāt, šie piedāvātie ir ļoti dāsni, un vēl ir iespējams par tiem diskutēt un runāt par izņēmuma gadījumiem.

VID skaidro, ka grozījumi ir nepieciešami, jo vairākos gadījumos ieņēmumi no saimnieciskās darbības veido biedrību lielāko daļu no kopējo ieņēmumu summas. Atsevišķos gadījumos ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir vienīgie biedrības ieņēmumi. Tādējādi veidojas situācija, ka biedrības pamatdarbība pēc būtības ir saimnieciskās darbības veikšana.

Noslēdzot diskusiju, Krieviņš piedāvāja, neveidojot formālu darba grupu, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai un nevalstiskajām organizācijām satikties neformālā gaisotnē un mēģināt rasts labu un visiem pieņemamu risinājumu. Lai gan šādi kritēriji palīdzētu VID, ir jāsaprot, ka tas negatīvi var ietekmēt vairākas biedrības, tomēr ir arī negodprātīgas biedrības, uzsvēra Krieviņš. Šī tikšanās varētu notikt jau decembrī, rosināja Krieviņš.

Uz sarakstu