Vēstnieks NATO: Detaļas par Lielbritānijas karavīru nosūtīšanu uz Baltiju tiek skaidrotas
Detaļas par Lielbritānijas karavīru sūtīšanu uz Baltijas valstīm tiek skaidrotas, taču jau tagad zināms, ka pielietojums būs pats efektīvākais, kas Latvijai pašlaik ir nepieciešams, uzskata Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
Runājot par Lielbritānijas lēmumu, vēstnieks sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka tas ir pozitīvs lēmums, jo ASV karavīru klātbūtne Baltijā ir ļoti svarīga, taču tajā pašā laikā atturēšanas procesā nepieciešama arī citu NATO valstu iesaiste. "Pašas ASV uzsver to, ka šajā atturēšanas procesā nepieciešama arī citu sabiedroto uzturēšanās Latvijā. ASV ir pats spēcīgākais elements NATO, bet, raugoties no šī viedokļa, ir vairāk nekā apsveicams šāds valsts lēmums," gandarīti paziņoja Bērziņš.
Viņš arī norādīja, ka Lielbritānijas karavīru atrašanās Latvijā ir ļoti būtiska valsts drošībai. "Lai kaimiņos nepārprot, ka NATO ir divu kategoriju valstis - tās, kuras tiek aizstāvētas, un tās, kuras netiek. Vakardienas aizsardzības ministru tikšanās apstiprināja, ka NATO aizsargās savu teritoriju, tostarp arī gaisa telpu Turcijā un Latvijas robežas," viņš sacīja.
Vaicāts, vai pašlaik norisinās sarunas arī par citu valstu karavīru sūtīšanu uz Latviju, vēstnieks atzina, ka "diskusijas notiek ar visiem", taču Lielbritānijas paziņojums bija patīkams pārsteigums. Jautāts par iespējamo karavīru skaitu, kas ieradīsies Latvijā, Bērziņš atzina, ka viņa rīcībā nav konkrētu skaitļu. "Bet runa nav īsti par skaitļiem, bet gan pat to, ka šī klātbūtne būs. Vai tie būs 100 vai mazāk, tas nav tik svarīgi," uzskata vēstnieks.
Viņš arī atklāja, ka pašlaik, gatavojoties gaidāmajam Varšavas samitam, norisinās diskusijas par atturēšanas politikas turpināšanu. "Mums ir svarīgs rezultāts, nepieciešama pietiekoša klātbūtne," pauda vēstnieks. "Mūsu partneri ļoti nopietni pieiet mūsu drošībai," viņš rezumēja.
Jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) apstiprinājusi, ka Lielbritānija nolēmusi sūtīt savus karavīrus uz Baltijas valstīm.
"Apsveicu Lielbritānijas lēmumu pievienoties sabiedroto karavīriem Baltijas valstīs. Tā ir iespēja 2016.samitā lemt par ilgtermiņa klātbūtni", mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstījis aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš piedalījās NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.
Arī AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka Lielbritānija nolēmusi sūtīt savus karavīrus uz Baltijas valstīm. Konkrētas lēmuma detaļas Galkins nevarēja komentēt, līdz ar to šobrīd nav zināms, vai, cik un uz kādu laiku karavīri tiks izvietoti Latvijā.
Pašlaik Latvijā uzturas ASV un Vācijas karavīri. Pagājušajā nedēļā Latvijā ieradās Vācijas Bruņoto spēku 37.mehanizētās kājnieku brigādes vienība no Saksijas, kas šeit uzturēsies līdz novembra vidum, lai piedalītos militārās mācībās un treniņos kopā ar Latvijas un citu sabiedroto valstu karavīriem.
ASV savus karavīrus Latvijā rotācijas kārtībā nodrošina jau kopš pagājušā gada un saskaņā ar ASV amatpersonu paziņoto to darīs tik ilgi, cik nepieciešams. Vēl jūnijā Ādažu bāzē notika operācijas "Atlantic Resolve" rotācijas maiņas ceremonija, kuras laikā ASV karavīrus no 3.kājnieku divīzijas nomainīja karavīri no 173.kājnieku brigādes. Šiem aptuveni 150 karavīriem Latvijā uzturēšanās laiks bija paredzēts turpmākie četri mēneši.
Maijā Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē ieradās vairāk nekā 70 ASV karavīru ar sešiem helikopteriem UH-60 "Black Hawk". Viņi Latvijā piedalās kopīgos treniņos ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un sniedz atbalstu vairākās starptautiskajās militārajās mācībās. Kaujas helikopteru bataljons atradīsies Lielvārdē līdz novembra beigām.
Uz sarakstu
