Vēstniece: Pēc Lielbritānijā notikušā referenduma ES sagaida pamatīgi izaicinājumi
Viņa skaidroja, ka jau šajā procesā Latvijai jāsaprot, kā rīkoties, kādus kontaktus un kādu informāciju iegūt par to, kas Lielbritānijā notiek, kas tiek plānots, kā arī pašiem apzināt iespējamās izdevības Latvijai.
"No otras puses, raugoties uz pašu procesu, būsim atklāti, tas ir nepatīkams, jo Lielbritānija mums ir ļoti svarīga valsts un tās izstāšanās no ES nav mūsu un pārējo ES dalībvalstu interesēs. Tostarp jāņem vērā, ka esam līdzīgi domājoši gan drošības politikā, gan attiecībā uz atvērtu un liberālu ekonomikas politiku, interneta un komunikāciju tehnoloģijas attīstības jautājumiem un citām nozarēm," viņa sacīja.
Vēstniece arī atgādināja, ka kopā ar pārējām Ziemeļu un Baltijas valstīm izveidots īpašs premjerministru līmeņa Ziemeļu nākotnes forums, lai par šiem jautājumiem diskutētu kopīgi un atrastu idejas reģiona izaugsmei.
Taujāta, vai Lielbritānijai tiešām būtu nepieciešams iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, vēstniece sacīja, ka nav šaubu, ka tas tiks iedarbināts, - Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja to ir pateikusi.
"Ir arī skaidrs, ka tas nebūs tūlīt. Pats laika ietvars ir atkarīgs no Lielbritānijas valdības, kad tā reāli paziņos, ka 50.pants ir iedarbināts. No tā brīža sākas divu gadu skaitīšana, bet pašam procesam jābeidzas ar līgumu. Kas tajā būs iekļauts - lūk, tas arī nav zināms," atzina diplomāte.
Vaicāta, vai to nebūtu nepieciešams darīt ātrāk, ņemot vērā, ka šī neziņa kavē arī Eiropas ekonomikas attīstību, Braže norādīja, ka savā ziņā visas ES valstis paudušas, ka vēlas, lai tas process sākas drīz, radot mazāk neskaidrību, bet, no otras puses, ir jāsaprot, ka tas uzreiz nav iespējams, jo ir reālas problēmas - pašiem britiem vēl nav īstas struktūras, komandas un mandāta sarunu risināšanai.
"Tas viss ir radīšanas procesā, un, galvenais, ir jāsaprot, par ko vispār būs sarunas," viņa norādīja.
Uz sarakstu
