VeA rektore: Mūsu finanšu situācija ir uzlabojusies

2013.gadā, kad Rēvalde stājās VeA rektores amatā, iestādes finanšu situācija bijusi sarežģīta un tās budžets - nepietiekams. "Pirmajā gadā bija pat tā, ka gada pēdējā mēnesī pietrūka naudas algu izmaksai," atzina Rēvalde.

Augstskolai ar projektu palīdzību izdevies savu finanšu un materiālo stāvokli uzlabot, un šajā gadā jau parādījušies brīvi budžeta līdzekļi, iegādāti jauni datori mācībspēkiem un studentiem. "Protams, ļoti liela nozīme ir Ventspils pašvaldības atbalstam. Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola Latvijā, kas saņem šādu finansējumu no pašvaldības," atzina Rēvalde. Tas, ka pašvaldība, piešķirot dotāciju personāla piemaksām, prasa arī definēt sasniedzamos rezultatīvos rādītājus, ir pareizi un likumsakarīgi, piekrīt rektore. Sasniedzamie rādītāji jau ir definēti attiecībā uz piemaksām akadēmiskajam personālam - piemēram, noteikts skaits zinātnisko publikāciju, monogrāfiju, patentu u.c.

Izprotot, ka par Ventspils pašvaldības piešķirto dotāciju pretī tiek sagaidīts pēc iespējas augstāks rezultāts, sasniedzamo rādītāju saraksts tiek papildināts, piemēram, pagājušajā gadā tajā iekļauta studiju kursu vadīšana angļu valodā vismaz divu kredītpunktu apjomā. Tas darīts, domājot arī par vienu no VeA jaunajiem stratēģiskajiem mērķiem - ārzemju studentu piesaisti. Vienlaikus, nosakot kritērijus attiecībā un sasniedzamajiem rādītājiem, jāņem vērā arī tas, ka pasniedzēji jau ir diezgan noslogoti, piebilda Rēvalde, uzsverot, ka šim jautājumam jāpieiet ļoti uzmanīgi, jo, vēloties sasniegt labāku rezultātu un izvirzot augstas papildu prasības akadēmiskajam personālam, var panākt arī pretēju efektu un negatīvi ietekmēt mācībspēku piesaisti augstskolās reģionos.

VeA izpelnījusies pašvaldības kritiku par to, ka tā nav definējusi sasniedzamos rādītājus administratīvajam personālam. Kā skaidroja augstskolas rektore, šādu priekšlikumu mutiski VeA saņēma šī gada 6.novembra Ventspils pilsētas domes Ekonomikas un budžeta komisijas sēdē. Sēdes protokols VeA saņemts tikai 3.decembrī un satur konkrētas prasības. Kā norādīja Rēvalde, pašlaik pie jautājuma par sasniedzamajiem rādītājiem tiek strādāts, taču to nevar izdarīt steigā, jo šie kritēriji dažādos augstskolas līmeņos ir jāsaskaņo ar tiem, uz kuriem sasniedzamie rādītāji attieksies, pretējā gadījumā tos var izrādīties sarežģīti iedzīvināt.

Rēvalde atzīst, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, ja darbs saistīts ar ikdienas administratīvajiem pienākumiem, ir diezgan sarežģīti šos rezultatīvos rādītājus katram konkrētajam amatam definēt. To varētu risināt, par atskaites punktu ņemot kopējos augstskolas sasniedzamos rādītājus, kuri ir definēti līgumā, kas uz pieciem gadiem - līdz 2016.gadam ieskaitot - noslēgts ar pašvaldību. Pašlaik jau ir sagatavota vēstule Ventspils pilsētas domei ar attiecīgajiem priekšlikumiem, informēja rektore.

Kamēr šis darbs nav pabeigts, VeA algas iespējams segt no saviem līdzekļiem, lai nodrošinātu darbinieku līdzšinējo atalgojumu, atzina Rēvalde.

Komentējot Ventspils mēra izteiktos pārmetumus par to, ka VeA vērsusies pašvaldībā ar lūgumu pēc finansējuma, lai pabeigtu vērienīgo, ar pašvaldības atbalstu sākto VeA inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) attīstības projektu, jo dažas nedēļas pirms projekta pabeigšanas atklājies, ka pietrūkst pusmiljona eiro, rektore informēja, ka šis vērienīgais projekts ir ļoti sarežģīts, ar sarežģītu finanšu plūsmu. Projekta "IKSA-Centrs" kopējās izmaksas ir aptuveni 14 miljoni eiro, tostarp gandrīz astoņi miljoni eiro ieguldīti Irbenes radioteleskopu kompleksa attīstībā.

VeA institūts VSRC, kura direktors un projekta atbildīgā amatpersona ir Valdis Avotiņš, ir projekta "IKSA-centrs" vadošais partneris, bet projektā iesaistīti arī vairāki citi partneri - Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), LU Matemātikas un informātikas institūts, Elektronikas un datorzinātņu institūts. Rēvalde informēja, ka apjomīgais "IKSA-centra" projekts tika sākts jau 2011.gadā pirms viņas stāšanās amatā un projektu vada speciāla projekta vadības grupa, kas pilnībā tiek finansēta no pašvaldības līdzekļiem. Projekta koordinatore un atbildīgās amatpersonas nebija vadību savlaicīgi informējušas par papildus nepieciešamajiem līdzekļiem projekta pabeigšanai, kuri jau projekta sākumā bija rezervēti pašvaldības budžetā un tur bija paredzēti arī šogad. Tā kā tieši pēdējos mēnešos veicamie maksājumi ir par ļoti lielu paveikto darbu apjomu, arī pievienotās vērtības nodokļa summas ir lielas un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sāk ieturēt projekta avansa līdzekļus. Pašvaldība prasīto finansējumu šoreiz atteica, tāpēc, kā apliecināja Rēvalde, VeA trūkstošo summu sedz pati, kā to dara arī citas augstskolas.

"Projekts jau ir vainagojies panākumiem, abas Irbenes radioteleskopu antenas atjaunotas un veikušas pirmos testa mērījumus, lai iekļautos Eiropas radioantenu tīklā. Ieguldīto finansējumu VeA saņems atpakaļ pēc atskaišu iesniegšanas un akceptēšanas VIAA nākamā gada sākumā," informēja VeA rektore.

Kā ziņots, Ventspils mērs Aivars Lembergs VeA rektorei pārmet haosu iestādē un nespēju līdzfinansēt projektus.

Lembergs norādīja, ka VeA atšķirībā no citām augstskolām saņem būtisku pašvaldības atbalstu. Šogad no Ventspils pašvaldības budžeta augstskolai paredzētais palīdzības apmērs ir 1,6 miljoni eiro, no kuriem 1,1 miljons ir tiešā dotācija un vēl pusmiljons eiro - priekšfinansējums dažādiem projektiem. "Ventspils Augstskolai ir grūti ar finansēm, viņi neprot nopelnīt naudu," atzina Lembergs.

"Līdz ar to iznāk tāda situācija - ja viņi var saņemt no Eiropas, piemēram, piecus miljonus eiro, bet viņiem 10% ir pašiem jāfinansē, kas šajā gadījumā būtu 500 000 eiro, viņiem tādas naudas nav. Tad iznāk, ka dāvinājumu viņi nevar saņemt un izlietot augstskolas attīstībā," norādīja Lembergs.

"Pārējās augstskolas šo jautājumu risina pašas. Mēs viņiem [Ventspils Augstskolai] palīdzam, bet man jāsaka, ka darbs augstskolā ir ļoti būtiski pasliktinājies, kopš augstskolu vada Rēvaldes kundze, un tur ir liels haoss," atzina Lembergs.

Uz sarakstu