VARAM: Valsts līdzfinansējums veicinājis atskurbtuvju veidošanu pašvaldībās
Valsts līdzfinansējums ir veicinājis pašvaldību aktivitāti veidot savās teritorijās atskurbtuves, secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Risinājumi atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšanā pilsētu un novadu pašvaldībās atšķiras, tomēr tie visi ir atbalstāmi un attīstāmi, uzskata ministrija.
Kopumā šā gada laikā atskurbšanas pakalpojumu sniegšanā ir iesaistījušās 23 pašvaldības. Katra pašvaldība, kura sniedz atskurbšanas pakalpojumu, ir atradusi sev visatbilstošāko risinājumu, iesaistot pašvaldības policiju, slimnīcu vai sasaistot tos ar sociāla rakstura pakalpojumu, piemēram, jūrmalā atskurbtuve ir iekārtota Pašvaldības policijas telpās, Tukuma novadā tāda ir izveidota Tukuma patversmes telpās, bet Daugavpilī atskurbtuve darbojas kā detoksikācijas palāta pie SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" ar atsevišķu uzņemšanas ieeju. Vairākas pašvaldības atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšanā sadarbojas ar organizāciju "Latvijas Sarkanais Krusts".
Kā galveno problēmu saistībā ar pašvaldību plašāku iesaistīšanos atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā VARAM informatīvajā ziņojumā min finanšu līdzekļu nepietiekamību. Turklāt, ja normatīvajos aktos nostiprinātu pašvaldību rīcības brīvību noteikt atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas formu, vairāk izpaustos pašvaldību patstāvība, tiktu saglabāti un nostiprināti jau rastie risinājumi, kā arī ievērotas vietējās atšķirības, uzsver ministrija.
Patlaban atskurbtuvju jautājuma veiksmīgāku risināšanu kavē tas, ka nav izstrādāts un pieņemts attiecīgs normatīvais regulējums atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai, nav atrisināts jautājums par minētā tiešās valsts pārvaldes uzdevuma finansēšanas kārtību. Lai šos jautājumus atrisinātu un lemtu par turpmāko rīcību, būtiski ir apzināt, ar kuru valsts politikas nozari atskurbtuvju darbība pamatā būtu saistāma. Izvērtējot situāciju, VARAM rosina Veselības ministrijai, sagatavojot attiecīgos normatīvos aktus par atskurbināšanas pakalpojumu, sadarboties ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Savukārt VARAM turpinātu nodrošināt pašvaldībām līdzfinansējumu. Vienlaikus pašvaldībām pašām arī būtu jārisina jautājumi par atskurbšanas pakalpojuma maksas vai līdzmaksājuma noteikšanu personām. Tomēr pati atskurbināšanas pakalpojuma sniegšana attiecināma uz veselības aprūpes un sabiedrības veselības nozari, secina ministrija.
VARAM rosina Veselības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju izstrādāt normatīvā akta projektu attiecībā uz prasībām atskurbtuves darbības nodrošināšanai un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.jūnijam. Izstrādājot normatīvo regulējumu, nepieciešams noteikt minimālo atskurbšanas pakalpojuma standartu: tiesības un prasības medicīniskajam personālam, sanitāriem apstākļiem, atskurbšanas procesa nodrošināšanas kārtībai, atskurbtuvju reģistrācijai un darbības kontrolei, kā arī datu apkopošanai un analīzei, rosina VARAM.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka saskaņā ar valdībā 2014.gadā pieņemto lēmumu, valsts par vienu atskurbtuvē nogādāto cilvēku pašvaldībai izmaksā līdzfinansējumu 15 eiro apmērā.
Uz sarakstu
