Valsts kontrole: NEPLP ir absolūts vadības trūkums
Valsts kontrole ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2015.gadu, tostarp NEPLP, atklājot virkni nepilnību.
Krūmiņa pauž, ka NEPLP ar sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - darba pārraudzību veicas pašvaki. Lai arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā ir izveidotas revīzijas komisijas, kurām ir pienākums reizi mēnesī kontrolēt, kā tiek izlietots attiecīgās kapitālsabiedrības budžets, revīzijas laikā nav izdevies iegūt nevienu šo komisiju ziņojumu.
NEPLP arī neesot spējusi uzrādīt Latvijas Radio pārskatu par 2015.gadu līdz pat finanšu revīzijas beigām. "Saskaņošanas sapulcē izcēlās neliela domapmaiņa NEPLP pārstāvju starpā - kā tad tā, mums taču tas dokuments ir. Tātad tur labā roka nezina, ko dara kreisā. Ir absolūts vadības trūkums šajā organizācijā," norāda Krūmiņa.
Attiecībā uz Latvijas Televīziju atklāts, ka, neskatoties uz to, ka 2015.gadā sabiedrisko pasūtījumu tā izpildījusi par 421 stundu mazāk, nekā paredzēts, NEPLP par to samaksājusi, proti, pārmaksājusi vairāk nekā 866 000 eiro. Tāpat jautājumus raisījusi kāda pozīcija Latvijas Televīzijas 2015.gada sabiedriskā pasūtījuma tāmē ar nosaukumu "citi izdevumi", kur bija paredzēts finansējums vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Pēc sniegtajām atskaitēm neesot bijis saprotams, kam šī nauda ir iztērēta.
Latvijas Televīzija esot skaidrojusi, ka minētie 866 000 eiro samaksāti par izdarīto darbu, kurš vēl nav gājis ēterā. "Tos varētu saukt par nākamo periodu izdevumiem, mēs pilnīgi piekrītam, ka tādi var būt, bet tad attiecīgi jādokumentē. Tieši tas pats ar pozīciju "citi izdevumi". Katram skaidrotājam bija sava interpretācija, kas tur iekļauts," skaidro Krūmiņa.
Viņa arī akcentē, ka 2015.gada laikā Latvijas Televīzija iztērējusi visus savus uzkrājumus - iepriekš bija izveidojies budžeta pārpalikums.
Valsts kontrole plāno lemt par atsevišķām revīzijām Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.
Valsts kontrolei kopumā ir ļoti lieli iebildumi pret pagājušajā gadā NEPLP sniegto ieteikumu ieviešanu - jau iepriekš konstatētas būtiskas problēmas ar sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu uzraudzību, un redzams, ka problēmas joprojām pastāv, uzsver valsts kontroliere. Viņa piebilst, ka atkal konstatētas arī problēmas ar iepirkumu organizēšanu. Tāpat ir problēmas ar to, kā NEPLP kontrolē finansējumu, kas tiek piešķirts komerctelevīzijām. Proti, kontrole ir nepietiekama, nav veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka komerctelevīzijas izpildījušas visus tām uzdotos uzdevumus.
Krūmiņa arī atklāj, ka NEPLP sekretariāta vadītāja alga ir līdzīgā kategorijā kā lielas pašvaldības izpilddirektoram vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājam. Viņa norāda, ka šis pielīdzinājums ir diskutējams, tomēr apšauba, ka NEPLP sekretariāta vadītāja darbības lauks ir pielīdzināms VID ģenerāldirektores uzdevumiem.
Tāpat joprojām pastāvot vēlme izmantot ārpakalpojumus, slēgt pakalpojumu līgumus par darbiem, kas faktiski ir NEPLP nodarbināto amata aprakstos.
Līdz ar to Valsts kontrole secina, ka iekšējās kontroles vide NEPLP nav uzlabojusies. "Mēs uzskatām, ka šajā iestādē darbs ir neatbilstoši organizēts. Šai iestādei vienkārši nav izveidota kontroles sistēma, lai katrs zinātu, kas viņam ir jādara, kurā datumā kāda dokumentācija ir jāpieprasa un, kad to saņems, ko ar to darīt. Dokumenti tiek vienkārši ielikti plauktā, nekas faktiski ar tiem tālāk nenotiek. Jo arī tad, ja pārskati tiktu iesniegti, tad to pārbaudes veiktu revidenti, nevis NEPLP darbinieki," uzsver Krūmiņa.
Valsts kontroliere norāda, ka NEPLP ir informēta par konstatēto revīzijas ziņojuma saskaņošanas sapulcē. "Tas, kas, salīdzinot ar citām valsts institūcijām, pārsteidz, bija vadības absolūtā nespēja saprast, kur ir problēma. Saka, ka veikuši pārbaudes, bet nav dokumentējuši, līdz ar to mēs par to nevaram pārliecināties," noslēdz Krūmiņa.
Uz sarakstu
