Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktore: skola ir jaunības eliksīrs
Trīs gadus vēlāk, vēl pēdējā naktī veicot remontdarbus un tīrīšanu, 1971.gadā skolas ēka bija gatava uzņemt audzēkņus. Sākotnēji tā bijusi divplūsmu – latviešu un krievu valodas – mācību iestāde, kuru apmeklējuši ap 1600 audzēkņu, tādējādi mācības tika organizētas divās maiņās.
"Sabiedrībā mūsu skolu uzskatīja par mācību iestādi sportistiem, jo bija daudz audzēkņu ar labiem panākumiem sportā, skolā bija baseins, labi basketbola un volejbola laukumi. Šo tradīciju turpinām, jo arī tagad daudzi mūsu jaunieši uzrādījuši labu sniegumu dažādās sporta disciplīnās. Līdz ar to mums ir jābūt elastīgiem, lai viņus atbalstītu un nemazinātu mācību kvalitāti. Piemēram, nupat XXXI Vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro sekojām līdzi, kā veicas mūsu absolventam, peldētājam Uvim Kalniņam," stāsta Zariņa.
Katrs direktors devis savu īpašo pienesumu: Vidulis Vīksne "bīdījis" skolas būvniecības un labiekārtošanas lietas, Imants Šteindāls skolu vadījis "Atmodas" gados – cerības un jauna sākuma laikā, Uldis Ābeltiņš atbalstījis skolas avīzes tapšanu, sākta arī sadraudzība ar skolām Norvēģijā un Zviedrijā. Savukārt Agita Zariņa uzsver, ka viņas sūtība ir skolas vides veidošana. "Ar to saprotot ne tikai fiziskos apstākļus, bet arī to, kā skolēns un skolotājs mācību iestādē jūtas. Daudz strādājam pie tā, lai mums būtu pozitīva gaisotne, draudzīgas attiecības, kopīgi pasākumi. Ja kāds skolā jutīsies slikti, arī mācību procesā labi rezultāti nav gaidāmi. Absolventi un jaunie skolēni ir teikuši, ka viņus pārsteidz draudzīgās attiecības ne tikai starp skolas biedriem, bet arī starp skolēniem un pedagogiem."
Noteikts arī uzdevums, ka skola dod dzīvē noderīgas prasmes. "Mūsu skolā nav zvans, skolēniem pašiem ir jāmācās izprast un plānot savu laiku. Arī pamatskolas klasēs dienasgrāmatas nav obligātas, bet ir jābūt plānotājam, kurā skolēns pats pēc savas sistēmas sakārto dienas notikumus. Tradīcija ir donoru diena, ko regulāri organizējam. Lai gan mazie asinis nodot nevar, viņi redz, kā to dara vecākie skolas biedri, pierodot, ka ziedot un palīdzēt citiem ir normāla ikdienas parādība. Mums ir būtiski, ka skola dod ne tikai programmās noteiktās zināšanas."
Skola lepojas ar iespēju vairāk nekā 20 gadus piedāvāt norvēģu valodas apguves nodarbības, arī robotikas pulciņš guvis starptautisku atzinību. Plaši pārstāvēti interešu izglītības pulciņi, turklāt visi kolektīvi, kas pērn tika pieteikti Dziesmu un deju svētkiem, uz tiem arī tika.
Šogad nodibināts Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolventu klubs. "Ir vairāki absolventi, kuri ziedojuši naudas līdzekļus stipendijām. Viņu nosacījums bija saglabāt anonimitāti. Tā arī radās ideja, ka, iespējams, ir arī citi absolventi, kuri vēlētos atbalstīt savu skolu. Turklāt tas nenozīmē tikai finansiālu ieguldījumu. Kopā ar aktīvākajiem absolventiem arī tapa 45.jubilejas salidojums – veselu gadu darba grupa tikās reizi mēnesī, domājot, kā svētkus padarīt interesantus un piesaistīt vēl vairāk bijušo audzēkņu. Šāda aktīvu cilvēku piesaiste ir svarīga arī Valmierai kopumā."
Jautāta, ja būtu jāizcep torte, kas raksturo skolu, direktore atbild, ka "tā būtu neprognozējama torte, pārsteigumu pilna. Varbūt pat katrs kumoss būtu ar citu garšu. Kūkas kārtas nebūtu strikti ievērotas, iespējams, konditoram pat būtu gadījies kāds mikslis. Tā būtu jaunības eliksīra kūka, jo skola neļauj novecot. Esot ar jauniešiem, ir "jātur" viņiem līdzi".
"Pateicos visiem, kuri desmit gadus man ir uzticējušies. Būšu laimīga 3.septembrī satikt tos, kuriem Valmieras Pārgaujas ģimnāzija ir sirdī, lai mūsu turpmākais ceļš būtu vēl vienotāks. Tas ir nozīmīgi arī Valmierai – sagaidīt savējos atpakaļ vai uzturēt ar viņiem ciešu saikni," stāsta Zariņa.
Sestdien, 3.septembrī, no plkst.18.00 Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā Zvaigžņu ielā 4 notiks skolas 45.jubilejas salidojums "Pārgauja gaismo!".
Uz sarakstu
