Valdībai pārmet tendenci ierobežot pašvaldības autonomās funkcijas
Baldones novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Alma Šlosberga aģentūru LETA informēja, ka pēc Ministru kabineta (MK) izdarītiem grozījumiem Baldones novads izņemts no Pierīgas pašvaldību grupas ar paaugstinātu izglītojamo skaitu, tāpēc spējot izpildīt prasības.
Taču Baldones novadā saskata, ka, neļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, valdība rada pretrunīgu stāvokli, jo tomēr pašvaldība ir tā, kas valstī dibina vai slēdz skolu.
"Uzskatām, ja pašvaldība dibina skolu, tad arī tai ir jāļauj līdzfinasēt 10.klases," pauda Baldones novada pašvaldības pārstāve.
Ozolnieku novada Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle aģentūru LETA informēja, ka patlaban novadā esošajā Ozolnieku vidusskolā 10.klasē mācās 19 skolēni, kas ir par vienu skolēnu vairāk nekā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos, kur Ozolnieku novads Zemgalē iekļauts pie tiem Pierīgas novadiem, kur 10.klasi var atvērt ar ne mazāk kā 18 izglītojamajiem.
Tāds valdības lēmums, kas liedz pašvaldībai pašai lemt par izglītības iestāžu esamību un nepieciešamību novadā, uzskatāms par būtisku pašvaldības autonomo funkciju ierobežojumu, uzskata Ozolnieku novada Izglītības nodaļas vadītājs.
"Lai arī nākamajos gados prognozējams līdzīgs 10.klases skolēnu skaits, šāda situācija novada izglītības nozares speciālistiem un domes deputātiem liks izvērtēt iespējas izglītojamo piesaistei un vidusskolēnu skaita palielināšanai," Gāle skaidroja.
"Jāuzsver, ka patlaban vidusskolu apmeklē tie skolēni, kuri dzimuši deviņdesmito gadu beigās, kad bija novērojama demogrāfiskā krīze, tomēr, ņemot vērā to, ka šogad mācības 1.klasē novada skolās sākuši vairāk nekā 100 skolēnu, tālākā nākotnē situācija varētu ievērojami mainīties," pārliecināts Gāle.
Aizkraukles izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa skaidroja, ka Aizkraukles novadu šie MK noteikumi neskar, taču grūtības ar 10.klases noformēšanu būšot Jaunjelgavas vidusskolai. Savukārt Skrīveru novads pēdējā brīdī "izcīnīja", ka tiek izņemts no Pierīgas novadu loka, jo tur ir noteikti 10.klases atvēršanai 18 audzēkņi, kas pēc trim gadiem varētu būt kritiski Andreja Upīša Skrīveru vidusskolai.
Tērvetes novadā, izvērtējot perspektīvo skolēnu skaitu Augstkalnes vidusskolā, iespējams prognozēt, ka šajā vidusskolā turpmākos divus mācību gadus varēs nodrošināt 10.klases atvēršanu, informēja Tērvetes novada domes izglītības darba koordinatore Inita Roze.
Arī Auces vidusskolai šāds lēmums šķiet pieņemams. Auces vidusskolas 10.klasē šajā mācību gadā mācās 21 skolēns, bet vidusskolas posmā kopā mācās 72 skolēni.
"Domājams, ka uz mūsu novadu attiecināmais skolēnu skaits pieņemtajos noteikumos ir optimāls, jo arī Bēnes vidusskolā patlaban 10.klasē bērnu skaits ir pietiekams - 14 bērni, bet kopā Bēnes vidusskolas posmā zinības apgūst 35 bērni. Kā atzina Bēnes vidusskolas direktors Māris Eihmanis, 9.klasi absolvē ap 20 bērnu, līdz ar to ceram, ka tuvākajos gados 10.klasi būs iespējams nokomplektēt," skaidroja Auces novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Šēfere-Šteinberga.
LETA jau ziņoja, ka, neskatoties uz vairāku pašvaldību ierosinājumu noteikt izņēmumus noteikumos par 10.klases atvēršanu, ļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, šādi izņēmumi nav paredzēti.
Kā aģentūrai LETA norādīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) darba grupā par pedagogu darba samaksas jauno modeli secināts, ka vairums pašvaldību piekrīt minimālo kritēriju noteikšanai. Seile norādīja, ka jau tagad vairākās pašvaldībās pastāv līdzīgi kritēriji, turklāt arī pamatskolas posmam.
Ministre gan atzina, ka, visticamāk, jaunā kārtība neapmierinās pilnīgi visus iedzīvotājus, tomēr šādi tiks sakārtots skolu tīkls. Seile norādīja, ka vidusskolu skaits kļūs mazāks, tomēr apstiprinātā kārtība nodrošinās pakāpenisku procesu.
Seile skaidroja, ka jau šogad 23 skolās netika atvērta 10.klase, savukārt nākamajā mācību gadā prognozēts, ka tādas varētu būt 27 izglītības iestādes.
Kā ziņots, valdība šodien apstiprināja minimālo skolēnu skaitu desmitās klases atvēršanai vidusskolā. Ņemot vērā pašvaldību iebildumus, noteikumos iestrādāti divi kritēriji klašu atvēršanai.
Līdz ar 2016.gada 1.septembri novada izglītības iestādēs 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 izglītojamajiem vai arī vismaz 32 skolēniem visā vidusskolas posmā. Tomēr Ādažu novadā, Babītes novadā, Baldones novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Iecavas novadā, Ikšķiles novadā, Inčukalna novadā, Ķekavas novadā, Lielvārdes novadā, Mārupes novadā, Olaines novadā, Ozolnieku novadā, Salaspils novadā, Saulkrastu novadā, Skrīveru novadā, Stopiņu novadā 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 18 izglītojamiem 10.klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē kopā.
Ar vismaz 18 izglītojamajiem vienā klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē varēs atvērt arī 10.klasi novada pilsētās - Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā.
Republikas pilsētās 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 22 izglītojamajiem vai 58 izglītojamajiem vidusskolas posmā.
Lai gan noteikumi stāsies spēkā jau ar nākamo mācību gadu, novadu, kas nav atsevišķi izcelti ar lielāku minimālo skolēnu skaitu, izglītības iestādēm noteikts pārejas posms, kura laikā pakāpeniski pieaugs minimālais skolēnu skaits klases atvēršanai, sasniedzot iepriekšminētos lielumus.
Divos nākamajos mācību gados, uzņemot izglītojamos 10.klasē vispārējās vidējās izglītības programmās klātienes izglītības ieguves formā vai attiecīgi neklātienes izglītības ieguves formā, izglītības iestāde novadā klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 10 izglītojamiem 10.klasē vai 27 skolēniem vidusskolas posmā. Paredzētais 12 skolēnu minimums vienā klasē vai 32 skolēni vidusskolas posmā tiks sasniegts 2018./2019.mācību gadā.
Ja izglītības iestāde īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu uz starptautiska līguma pamata, skolēnu skaita minimums nav jāpiemēro.
Uz sarakstu
