Valdība papildina Finanšu sektora attīstības plānu ar vairākiem jauniem uzdevumiem

Latvijas Komercbanku asociācijas rosinātie un valdības atbalstītie grozījumi Finanšu sektora attīstības plānā paredz, ka tiks vērtēta iespēja neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) mazo un vidējo uzņēmumu reinvestēto peļņu, vienlaikus saglabājot pašlaik pastāvošo paātrinātās amortizācijas modeli lielajiem uzņēmumiem. Iespēju ieviest šādu regulējumu plānots izvērtēt līdz 2016.gada beigām.

Banku pārstāvji pērn regulāri pauda aicinājumu Latvijā neaplikt ar UIN reinvestēto peļņu, paužot pārliecību, ka šāds solis mazinātu uzņēmumu darbību pelēkajā ekonomikā un motivētu uzņēmumus atklāt patiesos finanšu rādītājus. Arī domnīcas "Certus" vadītājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis decembra beigās sarunā ar žurnālistiem pauda viedokli, ka tiks uzlabotas mazo un vidējo uzņēmumu iespējas aizņemties, ja to reinvestētā peļņa netiks aplikta ar UIN.

Pēc Komercbanku asociācijas ierosinājuma dokumentā ietverts uzdevums izvērtēt iespēju izmantot angļu valodu saziņā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un, iespējams, citām valsts institūcijām. Iespēja ieviest saziņu ar VID angliski būs jāizvērtē līdz 2016.gada beigām.

Plānā iekļauts uzdevums izvērtēt iespēju uzņēmumiem izmantot grāmatvedības uzskaitē (ar noteikumu, ka nodokļi tiek aprēķināti un maksāti eiro) un atskaitēm VID ārvalstu valūtu. Šāda regulējama iespējamība un ietekme uz nodokļu ieņēmumiem tiks vērtēta līdz gada beigām.

Šogad plānots izvērtēt iespēju ieviest regulējumu, kas paredz "attālinātā personāla" nolīgšanu darbam Latvijas uzņēmumos.

Grozījumi plānā paredz ieviest efektīvu informācijas apmaiņu elektroniskā formā ar valsts iestādēm - Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un VID - risku izvērtēšanai. Tas attiecas uz informāciju, kas nepieciešama Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā minēto prasību izpildei.

Normatīvā akta anotācijā teikts, ka Latvijas Komercbanku asociācijas ieskatā iepriekšminētie priekšlikumi vērsti uz Latvijas tiesiskā regulējuma starptautiskās konkurētspējas veicināšanu un eksportspējīgu uzņēmumu un arī biznesa pakalpojumu centru piesaisti Latvijai, kas pakāpeniski mazinātu ārvalstu uzņēmumu īpatsvaru Latvijas banku klientu skaitā.

Valdība Finanšu sektora attīstības plānā iekļāva uzdevumu šī gada laikā izstrādāt kolektīvās finansēšanas platformu darbību regulējošos normatīvos aktus. Plānots izstrādāt savstarpējo aizdevumu kolektīvās finansēšanas platformas darbības likumprojektu un investīciju kolektīvās finansēšanas platformas darbības likumprojektu. Abus likumprojektus plānots izstrādāt līdz šī gada beigām.

Latvijas tirgū sevi pieteikušas vairākas savstarpējo aizdevumu platformas. 2015.gada sākumā Latvijā darbu sāka savstarpējo aizdevumu platforma "Mintos". Dažus mēnešus vēlāk darbu sāka arī "Twino.lv", kas pašlaik darbojas kā aizdevumu tirgus platforma.

Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma plānā ietverts uzdevums īstenot krājaizdevu sabiedrību darbības modeli, veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos krājaizdevu sabiedrību darbībā, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti un tautsaimniecības attīstību.

Domnīcas "Certus" vadītājs Dombrovskis vērtē, ka Finanšu ministrijas gatavība ieklausīties uzņēmēju organizāciju, Latvijas Komercbanku asociācijas un "Certus" pētnieku ieteikumos ir ļoti laba zīme visai Latvijas ekonomikai. Dombrovskis pauž gandarījumu, ka plānā iekļautas vairākas "Certus" rekomendācijas, kas vērstas uz finanšu sektora attīstību un finanšu pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šo rekomendāciju vidū ir reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli un krājaizdevu sabiedrību veidošana.

Finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016.gadam tika apstiprināts 2014.gada martā. Šodien valdība uzklausīja ziņojumu par līdz šim paveikto plāna izpildē.

Uz sarakstu