Valdība akceptē jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. "Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi," sacīja Reizniece-Ozola.

Tāpat FM pārstāvji norāda, ka arī darbs pie depozīta regulējuma ieviešanas likumā tiks turpināts Saeimā, iesaistot arī Saeimas juridisko biroju.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka diskusijas par šo likumprojektu ir ilgušas jau pusotru gadu, tāpēc nav vēlams kavēties ar tā nosūtīšanu uz Saeimu. "Šis likums ir būtisks arī valdības darbam, tāpēc diskusijas par strīdīgajiem jautājumiem tiks turpinātas Saeimā, bet Ministru kabinets apņemas sekot līdzi šīm diskusijām," norādīja Kučinskis.

Pēc valdības sēdes Kučinskis medijiem atzina, ka likumprojekts bija "neglābjami iestrēdzis", tomēr pauda cerību, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija strādās produktīvi, lai likums šogad tiktu pieņemts.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu ES iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. FM piebilst, ka laikā līdz likuma pieņemšanai neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.

Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.

Jaunajos iepirkumu likumos ar direktīvu normu pārņemšanu ir saistīti šādi jautājumi - izmaiņas līdzšinējās B daļas iepirkumu uzskaitījumā, izmaiņas attiecībā uz dienu, kad pārbaudāma nodokļu parādu esamība, kā arī izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem pretendentu izslēgšanas gadījumiem.

Jaunais likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi pārņemt kopējās ES direktīvas normas, kas nosaka, kā koordinēt publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Tāpat likumprojekts nodrošinās noteikumu pārskatīšanu un modernizēšanu, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, un dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem efektīvāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam.

Likumprojekts paredz arī izmaiņas publisko iepirkumu regulējuma piemērošanai no noteiktām līgumcenu robežvērtībām. Esošās līgumcenu robežvērtības nosaka, ka līdz 4000 eiro pakalpojumiem un precēm iepirkums nav jāpiemēro, bet jaunajā likumprojektā tiek rosināts šo robežvērtību pacelt līdz 10 000 eiro. Tāpat tiek rosināts pacelt robežvērtību būvdarbiem - no pašreizējiem 14 000 eiro līdz 20 000 eiro.

Tiek mainīta arī nodokļu nomaksas pārbaude, paredzot, ka pretendents nevar uzvarēt publiskā iepirkumā, ja pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai šā lēmuma pieņemšanas dienā pretendentam, kas uzvarējis iepirkumā, ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.

FM ieskatā, šāda kārtība ir labvēlīgāka par pašreizējo, kur nodokļu nomaksas pārbaudes diena ir iepirkuma izsludināšanas vai lēmuma par iepirkuma procedūras sākšanu diena. Praksē ir konstatētas problēmas saistībā ar to, ka piegādātājs ir samaksājis nodokļus, bet tam joprojām tiek uzrādīts nodokļu parāds. Līdz ar to pretendents zinās nodokļu pārbaudes dienu un varēs laikus pārliecināties, ka tā maksājums ir pieņemts un nodokļu parāda nav.

Tiek papildināts arī interešu konflikta regulējums, paredzot, ka interešu konfliktā nedrīkst būt arī pasūtītāja darbinieks vai amatpersona, kas sagatavo iepirkuma dokumentāciju.

ES direktīva paredz būtisku jauninājumu - piegādātāju uzticamības atjaunošanu. Ja kandidāts vai personālsabiedrības biedrs atbilst izslēgšanas gadījumam, tam ir iespēja pierādīt pasūtītājam, ka tas ir veicis pasākumus, lai atjaunotu savu uzticamību un novērstu tādu pašu vai līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

Pasūtītājam ir jāizvērtē kandidāta veiktie pasākumi, ņemot vērā noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja pasūtītājs veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem, tas varēs pieņemt lēmumu neizslēgt attiecīgo kandidātu no dalības iepirkuma procedūrā.

Likumprojekts paredz pasūtītāja tiesības prasīt attiecīgā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma jomas kompetentām institūcijām atzinumus par kandidāta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Šādiem atzinumiem ir rekomendējošs raksturs.

Ar šo jauno likumprojektu tiks ieviests Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokuments, kas kalpos kā sākotnējais pierādījums atbilstībai kandidātu atlases prasībām. Pasūtītājs atbilstību pierādošos dokumentus pieprasīs tikai pretendentam, kam būtu potenciāli piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, taču tam tomēr ir tiesības jebkurā iepirkuma procedūras stadijā prasīt, lai kandidāts iesniedz visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina atbilstību noteiktajām kandidātu atlases prasībām. Kopumā minētais dokuments samazina administratīvo slogu piegādātājiem.

Pārējais jauno iepirkumu regulējums ir vērsts uz līdzšinējās iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, un saistībā ar to joprojām tiek diskutēts par tādiem jautājumiem kā, piemēram, depozītu ieviešana par iesniegtajām sūdzībām par iepirkumu rezultātiem un iepirkuma "sliekšņu" izmaiņas.

Darbu pie direktīvas pārņemšanas FM sāka 2014.gada sākumā.

Uz sarakstu