Vairums Latgales pašvaldību vadītāju atbalsta 29 sadarbības teritoriju modeli
Saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu, pēc LPR Attīstības padomes priekšsēdētājas teiktā, Latgalē ir dzirdēti dažādi pašvaldību vadītāju viedokļi. Mazo novadu pašvaldību vadītāji ir satraukušies, ka, pievienojot tos lielajiem novadiem, šo pašvaldību teritorijās bremzēsies attīstība un tās kļūs par lielo novadu nomalēm. Kopumā pašvaldību vadītāji pret gaidāmo reformas turpinājumu izturas ar sapratni, jo laiks iet, situācija mainās un izmaiņas kļūst neizbēgamas.
"Lai īstenotu pārmaiņas, pirmkārt, ir jātiekas ar iedzīvotājiem un jāskaidro viņiem notiekošais, jo cilvēkiem rūp, lai viņiem pašvaldības sniegtais pakalpojums būtu pieejams maksimāli tuvu savai dzīvesvietai," skaidroja Gendele.
Lielāku atbalstu no Latgales pašvaldību vadītāju puses izpelnījās administratīvi teritoriālās reformas modelis, kas paredz 29 sadarbības teritoriju izveidi. Faktiski šāda sadarbība starp pašvaldībām minētā modeļa griezumā pastāvot jau šobrīd - daudz kur ir izveidotas kopīgas būvvaldes, izglītības pārvaldes, kultūras un sporta iestādes.
Šādu sadarbību starp pašvaldībām paredz arī 52 miljonus eiro vērtā Latgales programmas īstenošana. Dažādos tās projektos vairākas pašvaldības būs sadarbības partneri, bet vadošais partneris - reģionālās attīstības centrs. Šādu projektu realizācija varētu ļaut pašvaldībām labāk iepazīties un satuvināties.
Tāpat daudzi Latgales pašvaldību vadītāji norādījuši, ka, turpinot administratīvi teritoriālo reformu, svarīgi ir stiprināt arī reģionu potenciālu to vēsturisko novadu teritoriju robežās un decentralizēt ministriju funkcijas, Latgales gadījumā daļu no tām kopā ar finansējumu deleģējot Latgales plānošanas reģiona administrācijai, jo nekur situāciju reģionos nepārzina labāk kā pašos reģionos.
Patlaban daudz svarīgāk uz vietām ir veicināt uzņēmējdarbību un celt iedzīvotāju labklājības līmeni.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) cer, ka likumu par jauno administratīvi teritoriālo reformu Saeimā pieņems jau nākamgad.
VARAM sagatavotā koncepcija, kurā tiek piedāvāti divi reformas varianti, paredz, ka likumprojekta sagatavošana un pieņemšana Saeimā notiks nākamajā gadā. Tāpat nākamgad plānots sagatavot pamatojumu piedāvātajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.
Konsultācijas ar pašvaldībām, kā arī teritoriju precizēšana plānota 2017.gadā. Ja būs īpaša nepieciešamība, tad 2017.gadā varētu pieņemt lēmumus par atsevišķu pagastu pārcelšanu no viena novada otrā, kā arī par novadu robežu precizēšanu.
Laikā no 2017. līdz 2019.gadam VARAM ir iecerējusi reformas otrās kārtas praktisko sagatavošanu, sagatavot un pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, kā arī šajā laika periodā norisināsies pašvaldību brīvprātīga apvienošanās.
Likumu par reformēto administratīvo iedalījumu Saeimā varētu pieņemt 2020.gadā, bet pašvaldību vēlēšanas reformētajās teritorijās notiks 2021.gadā.
Uz sarakstu
