Vaidere pieprasījusi informāciju par izmaksām, kas radušās mēģinājumos rast vienošanos ar Grieķiju
Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (V) pieprasījusi no Eiropas Savienības (ES) Padomes detalizētu informāciju par to, cik Eiropas nodokļu maksātājiem ir izmaksājuši daudzie samiti, kas organizēti, lai mēģinātu rast vienošanos ar Grieķijas valdību, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.Vaidere norādījusi, ka Grieķija ir vienīgā ES valsts, kuras problēmu risināšanai regulāri tiek sasauktas ārkārtas Eiropas valstu vadītāju tikšanās. "Šie neskaitāmie samiti Eiropas, tostarp Latvijas, nodokļu maksātājiem izmaksā bargu naudu," uzskata deputāte.
Lai arī Grieķijas valdība apmaiņā pret jau trešo aizdevumu, ir akceptējusi aizdevēju prasības, tomēr Vaidere uzsver, ka šo reformu ieviešana valstī ir stingri uzraugāma, lai neatkārtotos situācija, kad grieķi vilto datus par finansiālo situāciju valstī vai ļaunprātīgi izšķērdē Eiropas fondu līdzekļus.
"Grieķija nav cietusi no stihiskas nelaimes vai kara, bet gan no bezatbildīgas saimniekošanas gadu desmitu garumā. Savukārt tie miljardi eiro, ko Grieķija ir saņēmusi un turpinās saņemt aizdevumos, nav tikai starptautisko banku līdzekļi. Tā ir nauda, kuru cilvēki Eiropā pelnījuši ar savu darbu, nereti strādājot garākas darba stundas, pensionējoties vēlāk un dodoties īsākos atvaļinājumos nekā grieķi," uzsvēra EP deputāte.
Vaidere vienlaikus aicina Latvijas valdību rūpīgi izvērtēt, vai atbalstīt Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) garantijas piešķiršanu Grieķijas aizdevumam. "Manā skatījumā grieķi nav gatavi reformām un šī Grieķijas sāga var vilkties gadiem. Pilnīgi iespējams, ka tas var novest pie ESM līdzekļu pielietošanas, tādējādi radot ievērojamas izmaksas arī Latvijai," pauda Vaidere, piebilstot, ka, lemjot par Grieķijas jauno glābšanas programmu, jāpatur prātā, vai Grieķijas aiziešana eirozonai tomēr nebūtu labāks risinājums, lai saglabātu monetāro savienību kā veselīgu un atveseļoties spējīgu organismu.
Grieķijas parlaments pagājušās ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu.
Eirozonas dalībvalstis piedāvājušas Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt līdz pat 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas. Uz sarakstu